Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +11 °C
Skaidrs
Piektdiena, 29. marts
Agija, Aldonis

Parādi, ka esi tērējies

Man, piemēram, plānā kārtiņa starp bērnišķīgi un vecišķi notiek tagad, zēni.

Pēdējā laikā stipri aizkustina viss materiāls, ar ko nonāku saskarsmē*. Tā, ka saskrien asaras, un tad vairs nevar palasīt. Subtitrus. Droši vien arī redze pasliktinās. Agrāk tā nebija, nebija uz tik ilgu laiku jāapstājas, lai norītu. Puņķus. Un vēl problēma ar "es" tekstos man ir jau sen – tā dažbrīd saasinās, dažbrīd atslābst. Tagad atkal ir saasinājusies.

Zinu, ka dažiem tas patīk un daudzus tas kaitina. Bet bieži tieši tas bezpersoniskais ciešamās kārtas "naratīvs" patiesību diskreditē vairāk nekā apšaubāmais pirmās personas "subjektīvais". Sakot "es", tiek paturēta iespēja nepretendēt uz patiesības pēdējo instanci. Apgalvojums, kas sākas ar "es domāju" vai "man liekas", paver iespēju turpmākajai sarunai daudz vairāk nekā apgalvojums, kas izklausās pēc "ir tā un tā". Uz "man liekas" var atbildēt ar: "Tu kļūdies, mīļais, viss ir pavisam citādi" vai arī "Tev nav taisnība, idiņ". Un pat tas var būt pamats sarunai. Bet uz "ir tā un tā" var tikai paraustīt plecus vai arī nedomājot pateikt "jā!" un padalīties ar to sociālajos tīklos. Bet ko nozīmē tāds "jā", ko? Ko jā?

Ir pilnīga taisnība par augsto manipulējamības risku, kas nāk līdzi tehnoloģijām, un par vienīgo veidu, kā sevi no manipulēšanas aizsargāt, – pazīt sevi labāk vai arī pietiekami labi, lai zinātu, ka tāda manipulēšana ir iespējama.

Man rakstīšana (tā bālā publicistika, ko jūs te redzat, sienu skrāpēšana un vēl šis tas piezīmju grāmatiņās un uz citām nejaušām virsmām) ir veids, kā sevi iepazīt labāk. Nē, tas nav tas jaunais autobiogrāfisms, par ko visi runā, lai gan gabali tiešām ir personiski. Tie parasti ir personiski adresēti kādam vienam, pat ja tos lasīt var visi, bet tas viens (ne obligāti viens un tas pats katru reizi) tos nemaz nepamana. Tā es cīnos reizē ar kaunu un patmīlību. Blakne ir tāda, ka ne visas tēmas, par kurām saka: "vai vari mums uzrakstīt, ko tu par to domā, Vent?", ir tā vērtas, lai man būtu interesanti skatītes, kā tās ar mani rezonē. Īstenībā tādu kļūst arvien mazāk, vai arī vairākums to, kuras joprojām vai pēkšņi interesē visus, man šķiet pilnīgi beigtas un izsmeltas. Kurpretim bažas par manipulējamību nekur nezūd. Iet kaut kur citur nozīmē pamest to, kas ir. (Daži droši vien domā, ka tas jau ir noticis.)

Mēnešus četrus nevarēju neko šeit publicējamu uztaisīt, nebija nekā tāda, ko gribētos "visiem" pastāstīt. Dažiem draugiem – jā, bet ne visiem. Jegors (viņš visbiežāk pēc materiāla apjautājas, tāpēc visbiežāk paliek bešā) gan vienmēr saka: "Raksti tiem dažiem, nedomā par visiem." Bet es tā nevaru, es redzu atšķirību starp to, kas domāts visiem, un to, kas tikai dažiem. Tad vēl ir arī tā otra muļķīgā, gandrīz aizmirstā galējība – runāt tikai par to, kas ir patīkami vai iepriecina. Taču par lielām lietām nepriecājas. Tie visi ir sīkumi, par ko priecājas. (Bauda ir kas cits, un par mīlestību, pievērsiet uzmanību, arī nepriecājas.)

Bet par to nav ko bēdāties. Tāda, lūk, sevis apzinātība.

*Ilustrācijai iesaku sameklēt un noskatīties trīs nesenas, bet svarīgas dokumentālās filmas: McKellen: Playing the Part, The Price of Everything un Kusama: Infinity

Top komentāri

?
?
Interesanti, vai par šitādām nesakarīgām refleksijām tiek maksāts arī honorārs? Un cik par tādu vārdu savirknējumu var nopelnīt? Es varētu tādus daudz uzrakstīt. Tik nesakarīgi man nenāktos viegli, bet, ja laikrakstam vajag, varu pacensties izņemt no teksta jebkādu loģisku struktūru un domu.
Lìga
L
Lasu, lasu un tà ar neiebraucu.. Kautkàds murgs liekas...
zvirbulēns
z
Nav rakstīts man (vienam), rakstīts visiem, un es varu tik pateikt : jā, Vent! :) Mēs pārtiekam viens no otra. Dažiem vajag visus, dažiem pietiek ar vienu, ko sūkāt, grauzt, ar ko manipulēt, jo manipulē visi, Visi, ņem kuru gribi, arī Tu, Vent, neesi izņēmums. Apzināties, ka tu, cilvēks, manupulē ar to otru vai visiem, kas pagadās ceļa, teju neiespējamā misija, jo tik retais spēj skaidri sev pateikt: cilvēks ir cūka (lamuvārds). Pasaki, Vent, sev : es esmu cūka un rakstu es cūkām! Tev paliks vieglāk un arvien būs ko uzrakstīt i par sevi, i par citiem!
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja