Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +6 °C
Daļēji apmācies
Sestdiena, 2. novembris
Dzīle, Viva, Vivita

Savējie sapratīs

Pašrefleksija ir būtiska tendence laikmetīgajā mākslā, arī dejā. Kas šaurā žanrā ir šķērslis, tas plašā tautas kustībā – veiksmes stāsts

Dubulta laime. Redzēju gan izdevušos izrādi, gan veiksmīgas koncepcijas saspēli ar īstu ģenerālmēģinājumu. Tautas deju ansambļa Teiksma iestudējums Brīdis pirms ir par aizkulisēm un gaisotni deju kolektīvā pirms atbildīgiem koncertiem. Nezinu, kā bija 17. jūnija koncertā, bet 16. jūnijā, kad izgāju no Ķīpsalas halles, robežas starp mēģinājumu un izrādi bija pavisam izplūdušas. Vai divas meitas tiešām nokavēja iznācienu un tagad ir "izņemtas no dejas", un rītdienas koncertā dejos laimīgās aizstājējas? Vai to deju, kuru meitām nācās dejot bez brunčiem, lai nav par velti taisīta tik sarežģīta horeogrāfija, Jānis Ērglis tiešām gribētu redzēt citos kostīmos? Vai horeogrāfa balss katrā mēģinājumā ir tik stingra? Tieši tik labi horeogrāfam Jānim Ērglim, scenogrāfam un režisoram Reinim Suhanovam, tērpu māksliniecei Evijai Dāboliņai, pianistam Mārim Šēram un dejotājiem izdevās mani ievest aizkulisēs.

Izrādi īpaši labi saprot dejotāji: nevienāds brunču garums; pārplīsušas bikšu stakles; asaras acīs, dzirdot savas mīļākās dejas mūziku; gadu desmiti, kas nodejoti vienā kolektīvā; mūžīgā puišu un meitu savstarpējā apcelšanās; centīgie, kas nāk uz mēģinājumu laikus, lai pamatīgāk iesildītos. Savējie sapratīs, un savējo ir ļoti daudz. Dzirdēju, ka tie, kas dzied korī vai spēlē orķestrī, saprata mazāk, tomēr arī viņiem izrāde patika. 

Pašrefleksija ir būtiska tendence laikmetīgajā mākslā, arī dejā. Tiek apspēlēts mākslinieka radošais process. Uz skatuves redzam stāstus par izrāžu veidošanu, par mākslas un tirgus attiecībām, par darbiem, kuri nekad netop, taču ceļš uz tiem ir interesantāks par rezultātu. No vienas puses, ir pārsteidzoši, ka nosacīti tradicionālā dejas formā izvēlēta šāda iestudējuma koncepcija. Vēl jo paradoksālāk, ka tieši pašrefleksija ir izrādes veiksmes atslēga. Pēc līdzīga principa tapuši laikmetīgās mākslas darbi saņem nopēlumu par to, ka domāti tikai savējiem. Arī savējie reizēm kritizē aizraušanos ar pašanalīzi. Pirms pāris gadiem bija kurnēšana par Evas Krūmiņas, Kristīnes Brīniņas un Evitas Birules veidoto interesanto un asprātīgo izrādi Stundas. Viss ir atkarīgs no tā, cik daudz ir savējo. Kas šaurā žanrā ir šķērslis, tas plašā tautas kustībā – īsts veiksmes stāsts.

No otras puses, laikmetīgās mākslas atskaņas tautas dejā ir loģiskas, jo skatuviskā deja Latvijā ir īpašs fenomens. Tajā notiek interesanti meklējumi, horeogrāfi izpauž savu radošo dzirksti. Turklāt pašdarbniekiem patīk jaunais un citādais. Koncertos vēl jādejo repertuārs, kas izskatās pēc tautas dejas, taču ballītēm, kas reizēm ir vēl svarīgākas nekā koncerti, top pat ļoti moderni numuri. Arī ne vienai vien tautas dejai atliek nomainīt tērpus un mūziku, un taps skaidrs, ka tur no folkloras ir maz. 

Varbūt tas, ka mūsu tautas deja mainās un attīstās, liecina, ka esam progresīva sabiedrība? Nekādas turēšanās pie vecā. Atceros 1993. gada Deju svētkus, kad pēc neatkarības atgūšanas tika likts lielāks akcents uz etnogrāfiskajām dejām. Dejotāji nebija sajūsmā, jo ir tik garlaicīgi tā lēnā garā tipināt. Nekādu izaicinājumu, nekādu triku un sacensības, nekādas vajadzības pēc klasiskās dejas bāzes. Latvieši grib, lai zib un rīb, lai ir grūti un nesanāk un lai vadītājs plēš matus no galvas. Un lai beigās viss ir skaisti, jo tikai darbs dara darītāju.  


Top komentāri

bijušais dejotājs.
b
Ja dejotāji grib trikus un savstarpēju sacensību, tad vajag iestudēt cittautu dejas - krievu, čigānu, moldāvu, ukraiņu utml. Nevar saprast, kas tam traucē - vai tas, ka tām neder latviskais bruncis, kurš ļauj nepārģērbjoties nodejot visu koncertu? Nav jāizkropļo latviskais dejas stils. Tā saucamā "latviešu tautas" skatuviskā deja ir lielā mērā kļuvusi par kokteili - sākt ar aizguvumiem no krievu dejām ( kaitinošā solo skriešana augsti atmetot atpakaļ kājas un izstieptās rokas jostas augstumā vicinot augšup lejup). šPIKOTS TIEK NO VISA - sākot ar akrobātiku un vingrošanu, beidzot ar sporta dejām, breiku un hip - hopu. Lai kompilētu, liela talanta un darba nevajag. Horeogrāfiem ir jābūt talantīgiem un jāpieliek liela iedvesma un izdoma, kā to spēja (paliekot latviskuma rāmjos) darīt klasiķi - H. Sūna, U. Žagata. Jaunajiem dejotājiem jau ir viegli iemānīt par latvisku itin visu ar dejas attīstības lozungu uz lūpām.Tā sauktās "mūsdienu latviešu dejas" visbiežāk nav nekas cits kā jau zināmu un no citām dejām paņemtu soļu un zīmējumu kompilācija, kuru galvenais mērķis ir, lai skaitītos ka kolektīva vadītājs ir radījis jaunu deju, lai būtu ko dejot jaunrades skatē. Tautas deju koncerti ir vienveidīgi un garlaicīgi. Bieži vien pēc 1.daļas gribas iet prom, jo cik reižu tad var skatīties vienus un tos pašus soļus un zīmējumus. Radiet kaut ko jaunu, paliekot latviskuma robežās, tad arī varēsiet saukties par latviešu dejas horeogrāfiem. Ja kāds nezina, kas ir latviskums dejā, lūdzu izlasiet E. Siliņas brīnišķīgo grāmatu "Latviešu deja" un H. Sūnas "Latviešu sadzīves horeogrāfija"!
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja