Mūziķi laiku pa laikam pauž dusmīgus viedokļus, ka viņi savus ierakstus negatavo kā zirgus skriešanās sacīkstēm, jo nevar taču salīdzināt tik dažādas un nesalīdzināmas lietas. Gadu desmitiem senajā Zelta mikrofonā darbi šai sacensībai par balvām ir jāpiesaka pašiem, savukārt Austras balvā tiek vērtēti visi kādā laika nogrieznī publicētie albumi bez žanru dalījuma. Jo jau fakts, ka esi savu veikumu padarījis publiski pieejamu, tevi ar paša piekrišanu ir uzlicis uz skrejceļa, robots nekavējoties sāk reģistrēt klausītājus, un tu vismaz paslepus vēro, cik ātri viņu skaits pieaug.
Pēc dažu pandēmijas gadu pauzes atdzimušajā Austras balvā albumus izvērtē žūrija, un pirmo balsošanas kārtu, kurā katrs vērtētājs izvēlas desmit, viņaprāt, vērtīgāko albumu bez vietu sadalījuma, varētu dēvēt par iespējas došanu. Kad apkopoti pirmie balsojumi un matemātiski izkristalizējies laimīgo nominantu desmitnieks, gan jau katram žūrijas loceklim nobirst pa asariņai par kādu caurkritušu favorītu, bet noteikumi paliek noteikumi. Atkārtotajā, jau papildinātās žūrijas balsošanā katrs saliek nominantu albumus pa vietām. Ar to arī matemātika beidzas, un var atsākties mūzikas nodarbība.
Pagājušosestdien, 14. septembrī, apbalvošanas svētku pasākumā Hanzas peronā no desmit nominētajiem pie Austras balvas par savu ļoti ilgi tapušo otro albumu laukumi tika grupa kuba. Ieraksts cienījams, bet grupa vairs nedarbojoties. Tāpēc izpaliek viens no šādas balvas uzdevumiem – pievērst uzmanību kādai iepriekš nepamanītai, bet turpmāk kaut kur afišās noteikti meklējamai grupai. Līdz ar to šī atzinība diemžēl nepulcēs tikko pēc tiešraides Latvijas Radio 5 jauniegūtos klausītājus koncertos, bet viena otra plate gan jau atradīs sev vietu kādā fizisko formātu cienītāja kolekcijā.
Nominētās rokgrupas Purple Negative un Les Attitudes Spectrales gan ceremonijā apliecināja savu koncertjaudu, tāpat trauslās elektronikas meistare Sign Libra (Agata Meļņikova), divu nepieradinātās skaņu mākslas talantu ritunsiic (Aleksis Luriņš) un UG UG UGG UGG (Uģis Jansons-Krastiņš) gaumīgas trokšņošanas paraugdemonstrējums un triju paaudžu reperu šovs Netīrās cilpas parūpējās par priekšnesumiem, pēc kuriem zāle zem Hanzas perona senu kinoteātri atgādinošajām jaunajām koka krēslu rindām vairs neaugs, vēl pat nesākusi dīgt.
Jācer, ka arī Austras balvas laureāti pildīs doto solījumu vēl kādreiz (kaut pēc pieciem gadiem) sanākt kopā pilnā sastāvā un uzspēlēt. Solījums tika dots, kubas dalībniekiem saņemot koka statueti no krāsaināk par visiem mūziķiem tērptās kultūras ministres rokām. Jo citādi šī kubai sanāk kā "balva par mūža ieguldījumu", kāda tiek piešķirta arī Zelta mikrofonā krietni vecāka gadagājuma mūziķiem. Vismaz nebūs jālauza galva, kur likt kopā ar koka figūru saņemto naudas balvu – protams, lai atgādātu no Londonas uz Rīgu Mārtiņu Strautnieku, bez kura iespēlētajām elektriskajām klavierēm Rhodes tā nebūtu nekāda kuba, ja pārējie "pieklājības pēc" nolemtu uzspēlēt samazinātā sastāvā.