Savas dzīves fotografēšana, filmēšana un pierakstīšana ir kļuvusi par ikdienas sastāvdaļu. Šodien mēs uzņemam tūkstošiem vairāk fotogrāfiju nekā pirms 20 gadiem, taču daudz mazāk nekā senāk mēs tās ieraugām fiziskā veidā. Vairumā gadījumu attēli, video un ieraksti sociālajos tīklos kļūst par virtuāliem atkritumiem, kas ātri vien nonāk aizmirstībā. Taču skaidrs, ka šie atkritumi ir daļa no mūsu dosjē biznesa kompāniju un tiesībsargājošo iestāžu kartotēkās, kas šo informāciju var izmantot savām vajadzībām. Izpētot mūsu paradumus, vieni var efektīvāk iesmērēt savus produktus un pakalpojumus, citi - iekasēt soda naudas par nelegālu mūzikas vai filmu lejupielādi. Šodienas bērniem pat var nākties nākotnē maksāt par savām muļķībām, kas izdarītas draugiem.lv un Facebook - pēc 20 gadiem šodienas kļūdas var kļūt par šķērsli, piemēram, politiķa karjerai, jo tās ir "ierakstītas".
Google tehnoloģiju advokāts Maikls T. Džonss intervijā žurnālam Foam paredz, ka nemaz ne tik tālā nākotnē videokameras tiks iestrādātas automašīnās un tās konstanti filmēs braukšanas procesu. Vajadzības gadījumā videomateriāls noderētu satiksmes negadījumu analīzē. Visai saprotami, ka kameras fiksēs ne tikai braukšanas procesu, bet arī visu, kas notiek apkārt uz ielas. Ar laiku cilvēki arī ikdienā "valkās" videokameras. Tās iebūvēs cepurēs, šlipsēs vai brillēs, un cilvēki varēs 24 stundas diennaktī filmēt visu savu dzīvi. Ja būs atgadījies kaut kas interesants, varēs patīt atpakaļ un to noskatīties. Materiālu varētu aizsargāt ar īpašām parolēm vai bioloģiskām atslēgām, taču daudzi izvēlētos to "šeirot", tāpāt kā tagad savas ikdienas bildes Facebook un Twitter. Un, pat ja jūs nelietosiet nevienu no modernajām tehnoloģijām, jūs gribot negribot iekļūsiet citu cilvēku ierakstos. Principā tas nozīmē, ka teju par visiem būs piejama kaut kāda veida informācija.
Cilvēkiem patīk satraukties par privātumu, taču 21. gadsimtā privātums kļūst par arvien utopiskāku jēdzienu. Jau tagad ik dienu mūs filmē novērošanas kameras (CCTV), fotografē satelīti un mobilie tālruņi, veikalu lojalitātes programmu kartes ieraksta datus par mūsu pirktspēju un patērēšanas paradumiem, bet ACTA pavērs iespēju piefiksēt to, ko mēs darām internetā, un vajadzības gadījumā to izmantot pret mums. Jo ilgāk mēs dzīvojam, jo vairāk pēdu atstājam.