Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +2 °C
Daļēji apmācies
Piektdiena, 19. aprīlis
Vēsma, Fanija

Un tagad apskausimies

Apskāviena nozīme cilvēka dzīvē ir salīdzināma ar pretsāpju tabletēm, bet apskāvieniem nav pievienota lietošanas instrukcija, nav zināms derīguma termiņš un devu biežums, un nevienam nav ne jausmas, kādas blakusparādības apskāvieni izraisa.

Ja pietiekami ilgi vēro cilvēku, var noteikt pazīmes, kad viņam ir akūti nepieciešami apskāvieni. Piemēram, hronisks apskāvienu trūkums cilvēkam var izraisīt vēlmi daudz un skaļi runāt, un pārsvarā sarunā par sevi pašu var tikt iesaistīti vairāki cilvēki, kuru stiprākā rakstura iezīme ir pacietība.

Par apskāvienu trūkumu var liecināt arī vēlme skatīties kriminālseriālus un lasīt dzeju. Vārds ir apsološs un drošs, var atšķirt jebkuru lappusi dzejas grāmatā vai romānā, un vārds tur būs, tas nevienu nekad nepieviļ, nodaļa romānā un rindkopa dzejoļu grāmatā nekad nemaina savu vietu un nepamet vientuļo cilvēku. Apskāvienam var būt ilgstoša un īslaicīga iedarbība. Apskāvieni nomierina raudošus cilvēkus. Atceros, kā bērnībā nokritu no šūpolēm, uz mirkli biju zaudējusi elpu, taču mātes apskāvienos atguvu ne tikai mieru, bet arī elpu.

Apskāvienos drīkst raudāt. Bīstamākā apskāvienu trūkuma pazīme ir bailes raudāt un kļūt vājam. Bērni raud tad, kad viņi kaut ko nesaprot. Mēs visi bērnībā esam raudājuši un varam atcerēties situācijas, kad esam raudājuši teju bez iemesla, gluži par neko. Tomēr tā nav taisnība. Man bieži ir nācies vērot situācijas, kurās pieaugušie saviem bērniem skaļi aizliedz raudāt publiskās vietās – parkos, autobusos, veikalos un citur. Bērns vēl nesaprot pasauli, pirms apskāvieniem viņš saņem nosodījumu, kaunu un vainas apziņu. Vecāki apskāvienu vietā bērniem liek apklust, nepaskaidrojot emocijas, kuras ir pārņēmušas bērnu.

Atceros, ka bērnībā veikalā piegāju pie plaukta un paņēmu dzēšgumiju. Kad gāju ārā no veikala, mani pasauca pārdevēja. Stāvēju pie letes un nesapratu, ko viņa no manis grib. Tad viņa mani nokaunināja un lika uz letes uzlikt nozagto dzēšgumiju. Es dzēšgumiju atdevu un jutu lielu kaunu. Pārdevēja beigās man to dzēšgumiju uzdāvināja, neko nepaskaidrojot, bet kauna jūtas mani nepameta vairākas dienas. Emociju vārdnīcā es vēl nebiju atradusi kauna sajūtas tulkojumu, un man neviens nepaskaidroja, ko šīs emocijas nozīmē, tāpat kā daudzi bērni pēc vecāku stingrā "Tā nedrīkst darīt!" nesagaida paskaidrojumu emocijām, ko viņi jūt un kāpēc viņi to nedrīkst just. Apskāvienos drīkst just.

18. septembra vakarā Dailes teātrī pirmizrādi piedzīvoja Ivana Viripajeva luga Nepanesami ilgi apskāvieni Rolanda Atkočūna režijā. Pēc izrādes es satiku iestudējuma scenogrāfu Mārtiņu Vilkārsi, mēs stāvējām kāpņu tumsā, un es viņam jautāju, kā viņš dabūja gatavu to hipnotizējošo efektu. "Viss ir tajā vienā bumbiņā!" viņš teica. Neatceros, kurš rakstnieks bija teicis, ka zemeslode ir punktiņš un mēs visi griežamies tumsā. Pēc izrādes man ienāca prātā doma, ka varbūt mīlēt ir kā spēlēt tenisu uz Mēness, ka mīlestība ir tieši tāda – drosme zaudēt gravitācijas spēku, drosme zaudēt smaguma centru. Izrāde skatītāju aizved arī uz Vudstoku, uz mīlestības festivālu, kurā vienīgā mūzika ir apskāvieni. Apskauties drīkst – un tagad apskausimies.

Top komentāri

Itamars Toledano
Nāves apkampienam nav ne termiņa, ne devu biežuma, un tas ir neizbēgams. Tā ka, vaimanām nav pamata.
lustīgais nerris uz tirgus plača
l
Latvietim nav pieņemts mētāties ar apskāvieniem pa labi un pa kreisi! Latvietim nav pieņemts dāļāt uzslavas, pateicību, līdzjutību ne radiem, ne draugiem, ne paziņām. Latvietim nav pieņemts raizēties ne par cita druvu, ne cūku. Tāds nu tas latvietis ir. Tāds apjucis cilvēciņš dzīves krustcelēs...
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Lielās cerības

Ik gadu mēs gaidām brīnumu – kādas Latvijā tapušas filmas iekļaušanu oficiālajā Kannu kinofestivāla skatē. Jo kaut kad taču tam ir jānotiek, par spīti visam!

Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja