Laika ziņas
Šodien
Apmācies

Uzspļaut stikleni

Ja kāds saņemtos un izdotu grāmatu par Latvijas zīmolu grafikas vēsturi, tajā būtu pavisam maz ilgdzīvotāju. Jebkurš vecs gadskaitlis zīmola grafiskajā zīmē, visticamāk, ir tikai mūsdienīgs retrovērtību mārketings, jo Latvijas liktenis ir bijis tāds, ka mums nav neviena simtgadīga uzņēmuma, ar ko lepoties, kā, piemēram, skotu tvīda audējiem.

Tomēr ir daži zīmoli, kas, par spīti varas un īpašnieku maiņai, noturējuši uzmanību līdz pat mūsdienām, nesot līdzi noteiktu kvalitātes un estētikas garantu. Viens no tiem ir Dzintars, ko es būtu redzējusi atdzimstam kā Baltijas jūras reģiona superzīmolu, taču ko mūsdienās būtu grūti stādīt priekšā kā Latvijas dizainu ar mūsdienīgas telpas un iepakojuma dizaina kodu. Manā sirdī par mūsdienu Dzintaru kļuvusi Madara, un tāpēc es gaidu arī jaunu Laimu, jo veco, ko vēl nesen saistīju ar funkcionālisma un Art Deco šiku iespaidīgās Miera ielas ēkas dēļ, tagad grūti pazīt.

Ja visiem tā ir labāk, nav svarīgi, kam pieder uzņēmums, tomēr man gribas jautāt, kurš pieņēma lēmumu veiksmīgas klasiskas arhitektūras un grafikas dizaina vērtības, kas ir daļa no Latvijas un Rīgas identitātes, pārvērst un mūsdienās popularizēt butaforiskos plastmasas kioskos? Kurš mākslinieks un interjerists nav skolā mācījies par acij tīkamu apgaismojumu, ilgtspējīgiem un veselīgiem materiāliem, kontekstu un dizaina vēsturi? Katrs jaunais saldumu veikals ir kā melnas rokas, ieslaucītas Latvijas dizaina izglītības un sabiedrības izpratnes par kvalitatīvu vidi priekšautā. Ja kaut kas spīd un laistās, tam jābūt dārgam. Lēts spīdums parasti izskatās vēl lētāk.

Var gadīties, ka neviens neko sliktu nebija domājis, tāpat kā jestrās un nu jau skandalozās sirsniņas autori – gadījuma rakstura vandaļi – no pašvaldības. Sirsniņu uz vietzīmes Rīga drīz atkal nomainīs garumzīme, taču zārks nepaliks tukšā, jo divas lētas stiklenes Laima uzspļāvusi uz skaistā Rīgas Latviešu biedrības nama. Tā atkal UNESCO sargātajā pilsētā ar striktiem ierobežojumiem arhitektūras un dizaina darbībām ir izsmiets kāds cēls mūra nams, kuram jau ir sava nesen atjaunota rota – Jaņa Rozentāla dekoratīvais panno. Ejot gar Eižena Laubes un Ernesta Poles projektēto namu, vērojot pie fasādes piestiprinātās jaunās konfektes, prātā nāk lēta smaržiņa. Varbūt pat Zīlīte, kaut tās dizains noteikti iekļaujams enciklopēdijā.

Ne viss, kas uzkopēts uz krekliņa, ir māksla un kultūras ziņa, taču viss, kas uzlikts uz Rīgas Latviešu biedrības nama fasādes, ir iejaukšanās ēkas un pilsētas vēsturisko ēku ansambļa tēlā. Varbūt tas ir labs materiāls joku šovam, bet nespēju iedomāties to dizaina sapulci, kur pie apaļā galda apspriež ideju izgatavot konfektītes, ko pielikt pie visām ēkām, kur vien pārdod konfektes. Bet Rīgā viss ir iespējams. Gaidīšu puanti uz opernama, lai visiem būtu skaidrs, ka tas ir arī baleta nams, kedas skulptūru pie stadiona, mirgojošus tīģerīšus uz tramvaja, kas kursē uz Mežaparku. 

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja