Aijas Bley grāmata 8. b klase veidota kā pusaudzes dienasgrāmata, kas vizuālā valodā dokumentē autores atmiņas par skolā pavadīto laiku. Unikālās 80. gadu sākuma liecības atklāj visdažādākās tēmas - arī mīlestību, sevis meklējumus, pieaugšanu un nāvi. "Kaut arī grāmata ir veidota kā personiska dienasgrāmata, pati nekad neesmu rakstījusi dienasgrāmatu, turklāt, uzsākot darbu pie grāmatas, personiskās atmiņas par vidusskolā pavadīto laiku bija pabalējušas. Tāpēc šajā grāmatā ir izmantotas citu cilvēku atmiņas, kuras apvienojot es radīju savu tēlu," atzīst autore.
LLMC direktore Solvita Krese par grāmatu saka: "Manai paaudzei šī grāmata kļūst par aizraujošu ceļojumu bērnības teritorijā, bet jaunākiem cilvēkiem tā varētu būt pārsteidzošu atklājumu avots, kas ar atbruņojošu sirsnību un veselīgu ironiju atsedz it kā marginālas piezīmes uz nesenās vēstures lappušu malām, atklājot bagātīgu laikmeta arheoloģiju."
Žurnāliste un vēsturniece Inita Saulīte-Zandere: "Tiešām brīnišķīga grāmatiņa. Nu ļoti arī manas atmiņas. Es tolaik stundām sēdēju uz palodzes, prātojot, kā tas būs, kad pasaule ies bojā, un kur labāk paslēpties, ja aiz loga parādīsies atomsēne..."
Jānis Oga, grāmatizdevējs un LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētnieks: "Aijas Bley grāmata sākas ar atsauci uz padomju folkloras motīvu – Iļjas Ērenburga "redzēt Parīzi un mirt" - un noslēdzas ar varones nokļūšanu Parīzē vairākas desmitgades vēlāk. Privātā dienasgrāmata - viena no nedaudzajām reālijām, kas tāpat kā patiesas jūtas un skolas gadu ciešanas ir pastāvējušas un pastāvēs mūžam - te ir blakus izplēstām lapām no oficiālās dienasgrāmatas, kuras sabojāšana vai nozaudēšana padomju laika skolēniem varēja draudēt ar nepatikšanām. Lasot un pētot rūpīgi un aizrautīgi veidoto grāmatu, man bija jādomā par leģendām un katra paša pieredzēto, oficiālajām un privātajām atmiņām, kas šodien ir tiesīgas pastāvēt līdzās un aicina uz vētīšanu un pētīšanu, pat ja kāda no epizodēm, piemēram, Pērkona koncerts tukšai skolas zālei 1982. gada jūnijā, šķiet ārpus iespējamības lauka - īpaši tiem, kuri paši šo laiku nav piedzīvojuši."
Aija Bley jau iepriekš ir strādājusi dažādās tehnikās, apvienojot fotogrāfiju, eksperimentālo video un grafiku, bet ilustrācija viņas darbos ir kas jauns. Darbu ar ilustrācijām pamudināja Aijas Bley nesen uzsāktās studijas Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas nodaļā. "Tas man bija milzīgs izaicinājums, jo nekad agrāk nebiju zīmējusi," atzīst Aija. Tomēr Mākslas Akadēmijas ilustrācijas pasniedzēja Rūta Briede uzstāja, ka "man tas ir jādara, un esmu par to viņai ļoti pateicīga".
Aija Bley ir kinorežisore un multimediju māksliniece. Viņas jaunākās dokumentālās filmas Mēs gribējām izmainīt pasauli pirmizrāde notika Nacionālā Kino centra tradicionālajā 4. maija Latvijas filmu maratonā, kas šogad norisinājās tiešsaistē – portālā filmas.lv. Filmu var noskatīties producentu studijas On the Road Vimeo straumēšanas platformā un Shortcut, kas pieejams arī Helio interaktīvās televīzijas skatītājiem. Filma jau paspējusi piedalīties vairākos starptautiskos festivālos, tajā skaitā bija iekļauta Varšavas kino festivāla konkursa programmā.
Šī gada novembrī Rīgas grafikas kamergalerijā bija skatāma arī Aijas Bley personalizstāde Zero Waste.
Aijas Bley ilustrāciju grāmatu 8.b klase izdevusi izdevniecība On the Road.
Tikšanās ar autori un grāmatas prezentācija notiks 9. decembrī no plkst. 17 Rīgā ISSP galerijā (Berga Bazārs, Marijas iela 13 k. 3).