Rīgā ierodas nemiera pilna tumšacaina meitene ar bubi galviņu. Viņa neprātīgi iemīlējusies pilsētā un dzejā. Austra no sirds kāro būt tur, kur Ziemeļnieks, Grots, Čaks, Grēviņš... Vai dzīvē viņa ir tā pati, kas dzejā? Vai kaislīgās, bet īsās aizraušanās spēs sniegt to, ko Austra no dzīves gaida?
Autore šķetina Austras Skujiņas attiecības ar ģimeni, draugiem un vīriešiem un paver priekškaru uz 20. gadsimta 20.-30. gadu Rīgas sabiedrību, ļaujot traģisko dzejnieces dzīvesstāstu ieraudzīt jaunām acīm.
"Maijas Krekles romānus var izgaršot, izsmaržot, izjust ar visām maņām. Līdz beigām. Pat paredzamām un iepriekš nolemtām," Linda Kusiņa-Šulce, literatūrzinātniece, kultūras žurnāliste.
"Jūtos tik laimīga, ka esmu atgriezusies pilsētā. Tā mani ir saindējusi. ar katru dienu vairāk es tai ļaujos. Ik rītu lieku pilnu kausu saldi nāvējoša šķidruma pie lūpām un dzeru smiedamās! Lauku mieru sāku ienīst arvien vairāk, bet lielpilsētu mīlu ar visu sirdi un smeldzošo dvēseli. Tik ļoti mīlu Rīgu, kā nevienu cilvēku neesmu mīlējusi. Esmu lielpilsētas meitene ar neprātīgām acīm, mana dvēsele ir trausla dzeja, bet man pašai nekā skaista nav. Ir vecs mētelis, cauras džimmi kurpes, saulē ruda kļuvusi galviņa, nodilis portfelis ar dažām grāmatām un papīru kaudzi. Vēl man ir dažas gaisa pilis, kuras droši vien sagāzīsies."
Maija Krekle (1955) kopš Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultātes latviešu valodas un literatūras nodaļas absolvēšanas strādā LU Akadēmiskās bibliotēkas Misiņa bibliotēkā, rūpējoties par tajā savākto latviešu grāmatu krājumu. Maija īpašā aizraušanās – latviešu kultūrvēsture un tās spožās personības.