Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +17 °C
Daļēji apmācies
Otrdiena, 3. augusts
Augusts

Izdota deportāciju piemiņai veltīta grāmata Mēs tiksimies mūžībā

Izdevniecība Latvijas Mediji laidusi klajā Latvijas Okupācijas muzeja direktores vietnieces Taigas Koknevičas sastādīto 1941. gada 14. jūnija deportācijas piemiņai veltīto vēstures grāmatu Mēs tiksimies mūžībā.

2021. gadā būs pagājuši 80 gadi kopš 1941. gada 14. jūnija deportācijas. Pieminot šo Latvijas vēsturei sāpīgo, bet nozīmīgo datumu, Latvijas Okupācijas muzejs sadarbībā ar izdevniecību Latvijas Mediji gatavo aktuālas koncepcijas unikālu liecību apkopojumu grāmatā. Jaunās muzeja mājvietas un ekspozīcijas gaidās muzeja eksperti atlasījuši dažādu tautību cilvēku atmiņas un videoliecības par 14. jūnija deportāciju un tās kontekstu. Materiāli nav iepriekš publicēti un atgādina par cilvēka un ģimenes likteni vēsturiska pagrieziena brīdī.

Grāmatā Mēs tiksimies mūžībā vienotā traģiskā liktenī savīti vairāki ģimeņu stāsti. Tie ir dažādu tautību, dažādu profesiju un atšķirīgu likteņu cilvēki: bērna Oļega Viļuma dzīve Rīgā un izsūtīšanas ainas atmiņās (materiālu sagatavojusi Mg. hist. Dace Leja); Haralda Aronieša stāsts (materiālu sagatavojusi Mg. hist. Baiba Brieže); Stakļu ģimenes liktenis un Villu ģimenes traģēdija (materiālu sagatavojusi Mg. art. Taiga Kokneviča); Rosas Brauns liecība (materiālu sagatavojusi Mg. hist. Evita Feldentāle). Zinātniskā priekšvārda autors - vēsturnieks Dr. hist. Kārlis Dambītis, pēcvārda autore - Mg. hist. Lelde Neimane.

"Dārgumi no mūsu tautas sāpju lielā atmiņu pūra. Reizē arī apsūdzības par izsūtījumā izciesto netaisnību, cietsirdību un varmācību, par – nāvi. Bet arī  – liecības par nepakļaušanos, par pretošanos varai ar vienīgajiem ieročiem, kas izsūtītajiem bija  – ar gara spēku, ar spēju izdzīvot un necilvēcībā saglabāt cilvēcību. Tie ir dārgumi, kas jāsaglabā un jāglabā, bet vēl vairāk – jāceļ gaismā, lai to vēstījums neaizmirstos paaudžu paaudzēs. Lai tie caur mums pieskartos mūžībai kā Mērijas Stakles lakatiņš ar viņas likteņbiedreņu parakstiem, kas kā vadmotīvs vijas cauri šai dārgumu izlasei. Tas tagad iemūžināts Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriālā blakus Latvijas Okupācijas muzejam, no kura pūra tas nācis, kura pūrā tas glabājas. Dārgums," par grāmatu saka rakstnieks un literatūrzinātnieks, Valters Nollendorfs.

"Nezinu, kā Sibīrijas atmiņu stāstus izjūt un saprot neatkarīgā Latvijā dzimušie. Iespējams, ka mierā un drošībā augušajiem tie liekas kā briesmu stāsti, kas notikuši aizlaikos. Tik grūti ir noticēt, ka tādas šausmas un ciešanas cilvēks var piedzīvot un izturēt. Man tie ir daļa no manas dzīves, ko esmu mantojusi no vecākiem: Šķirotavas stacija, lopu vagons, ar kuģi pa Obas upi, Parabeļa, 400 g maizes strādājošiem, 150 g – nestrādājošiem, Juhnovas nometne, Vjatlags. Ik vārds ir skaudrs atgādinājums par manu vecvecāku un manas mammas moku ceļiem un vietām. Mamma atgriezās, bet vectēvs un vecmāmiņa palika Sibīrijas aukstajos plašumos. Mammīte aizgāja mūžībā laimīga, jo Latvija atkal bija neatkarīga.

Grāmatā Mēs tiksimies mūžībā apkopotās atmiņas ir atgādinājums, cik necilvēcīgi augstu cenu Latvijas cilvēkiem ir bijis jāmaksā par ģeopolitisku vardarbību un normālas dzīves atņemšanu," mākslas zinātniece, politiķe, rakstniece un diplomāte, Sandra Kalniete.

Grāmatu bagātina unikāli un iepriekš nepublicēti attēli.

Mēs tiksimies mūžībā ir aculiecinieku stāsti, kas nav tikai vēstures dokuments, bet gan emocionāli, interesanti un ļoti personiski vēstījumi ar pievilcīgu vizuālo komponenti. Grāmata nodrošinās lasītāja līdzpārdzīvojumu un vairos sabiedrībā empātiju un sapratni par īstenām brīvības un demokrātijas vērtībām.

Tas būs arī vērtīgs vēsturisks atgādinājums sabiedrībai – Latvija ir valsts, kurā skaudro vēsturi izdzīvojuši dāžādu tautību cilvēki un kurā mūsdienās katra cilvēka liktenis ir svarīgs.

"Ko šie, divdesmitā gadsimta cilvēki, grib tev pateikt? Lasi un iedomājies sevi mūsu vietā un savas izjūtas pareizini ar pazemojumos, badā, salā un slāpēs pavadītiem desmit un vairāk gadiem. Nav tāda tālā laika, te vienā, te otrā pasaules punktā viss notiek tagadnē. Lasi un domā par ļaunuma dabu šodien un vienīgo, kas tam spēj stāties pretī – mīlestību," latviešu dzejniece, Triju Zvaigžņu ordeņa virsniece, Anda Līce.

Top komentāri

Skolnieciņš no svētbirzs
S
Tagad ir 21. gadsimts. Mūsu mīļā Latvija ir brīva un neatkarīga valsts. Latviešu tauta dzīvo priekā un laimē. Valstī valda miers un saticība. Mums ir palaimējies dzīvot demokrātijas laikmetā, kad cilvēktiesības ir valsts prioritāte. Diemžēl ne vienmēr latviešiem ir tā veicies. Šodien, 14. jūnijā, aprit 80 gadi kopš 1941. gada deportācijām. Nepilnu gadu pēc tā, kad noziedzīgā Padomju Sociālistisko Republiku Savienība 1940. gada 17. jūnijā veica Latvijas Republikas okupāciju un sekojošu aneksiju, okupētājā Latvijā notika vardarbīga iedzīvotāju izsūtīšana uz attāliem PSRS reģioniem. Noziedzīgā komunistiskā partija šķīra ģimenes un atņēma dzimtām to īpašumus. Tā nogalināja nevainīgus cilvēkus bez tiesas un pierādījumiem. Šajā “likteņu gaļas mašīnā” cieta apmēram 15 424 cilvēki. Šodien, šīs traģēdijas 80 gadadienā, iedegsim tumši zilu svecīti uz sēru galda. [Komentāra 1. daļa] ©Skolnieciņš 1999-bezgalība :-)
Tekla
T
Kurs ir idejas autors un raditajs tas kroplas betona sienas, kura ir novietota pie okupacijas pieminekla? Domaju, ka lielaka dala latviesu tautas ir pazemota, nerunajot jau par deportetajiem un vinu pecnacejiem ieraugot tadu kroplibu kada ir novietota okupacijas muzeja pakaje. Latvijas vadiba ir terejusi (zagusi un zog) simtiem tukstosu latu, eiro, lai radit kaut kadas pieminas zimes, simbolus Krievijas gulagos, kurus krievi loti atri iznicina, sagrauj, lai gan visas pieminas zimes, pieminekli ir jaizvieto Latvijas valsts teritorija godinot un iemuzinot padomju okupacijas/zidu komunisma upurus Latvija, izsutitos no Latvijas. Ir kauns, ka pedejos 30 gados. Latvijas vadiba, politiki ir tik degradeti, ciniski, nekaunigi, zagligi, ka nespej pat to ka noorganizet, lai izveidotu cienigu pieminekli deportetajiem, padomju okupacijas komunistiska rezima upuriem, kuri tika nogalinati, sakroploti komunisma 50 gadu laika.
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja