Kolektīvā monogrāfija Regīna Ezera: sievišķais subjekts, vide, stāstījums akcentē Regīnas Ezeras darbu nozīmi un aktualitāti mūsdienu kontekstā, piedāvājot daudzveidīgu, padziļinātu un jaunu skatījumu uz viņas prozu. Izdevuma sastādītāji – literatūrzinātnieki Zita Kārkla un Jānis Ozoliņš.
“Aktualizējot Regīnas Ezeras prozu caur mūsdienu teorētiskajām pieejām, mēs ne tikai paplašinām izpratni par rakstnieces daiļradi un tās kontekstiem, bet arī iekļaujam viņas darbus plašākās literārās un kultūras diskusijās, atklājot, kā tie rezonē ar aktuālām mūsdienu sabiedrības, vides un feminisma problēmām un uzsverot, ka viņas literārais mantojums, cieši sakņodamies sava laika ikdienas realitātē, pārsniedz tās robežas,” - tā izdevuma sastādītāji.
Vairāku autoru kopdarbs aptver plašu teorētisko bāzi – naratoloģija, feminisms, posthumānisms, ekokritika, ekofeminisms, hidrofeminisms, postkoloniālisms u. c. Sandra Meškova, pievēršoties Ezeras agrīnajiem darbiem: stāstu krājumiem Daugavas stāsti (1965), Aiztek Gaujas ūdeņi, aiztek (1968) un romānam Aka (1972), izmanto naratoloģisko analīzi, Kitija Balcare, pētot romānu Aka (1972) un tā skatuvisko adaptāciju izrādē Aka (Latvijas Nacionālajā teātrī, 2019), apvieno metaforisku un hidrofeministisku skatījumu. Ieva Melgalve savā nodaļā analizē romānu Zemdegas (1977), īpašu uzmanību pievēršot laikapstākļu nozīmei. Zanda Gūtmane, Anda Kuduma un Sigita Ignatjeva piedāvā trīs dažādus romāna Varmācība (1982) lasījumus. Savukārt Zita Kārkla, izmantojot kritisko mātbūšanas studiju perspektīvu, pēta, kā Ezera romānā Nodevība (1984) vienlaikus apstiprina un apšauba padomju kultūrā pastāvošos priekšstatus par mātes lomu. Noslēdzošajā nodaļā Anda Baklāne un Valdis Saulespurēns, lietojot digitālas un kvantitatīvas pētniecības metodes, analizē Regīnas Ezeras leksiku, semantiku un stilu, ietverot vārdu krājuma bagātības un daudzveidības mērījumus, kā arī kvalitatīvu analīzi.
Pamattekstu papildina Regīnas Ezeras bibliogrāfija, personu rādītājs un kopsavilkums angļu valodā.
Grāmata turpina LU LFMI izdoto zinātnisko darbu sēriju, kurā iepriekš aplūkota Andras Neiburgas (2018) un Montas Kromas (2022) daiļrade.
Sastādītāji un zinātniskie redaktori: Jānis Ozoliņš un Zita Kārkla.
Nodaļu autori: Sandra Meškova, Kitija Balcare, Edīte Tišheizere, Ieva Melgalve, Zanda Gūtmane, Anda Kuduma, Sigita Ignatjeva, Zita Kārkla, Anda Baklāne, Valdis Saulespurēns.