"Varbūt Nīčes darbi par meliem un vēsturi var vedināt pārdomāt arī pašmāju vēsturi, tajā samelsto un atstāties no māžošanās un dievekļu pielūgšanas," - tā krājuma sastādītājs un tulkotājs Igors Šuvajevs.
Grāmatā iekļauti divi vācu filozofa Frīdriha Nīčes darbi - Par vēstures derīgumu un kaitīgumu dzīvei un Par patiesību un meliem ārpusmorālā nozīmē, abi tapuši 1873. gadā. Pirmo Nīče publicē, savukārt otru tā arī nepublicē.
"Tos abus var dēvēt par nesavlaicīgiem, laikam neatbilstīgiem, un latviski varbūt tie tādi ir arī patlaban. Vienu var dēvēt par mēģinājumu noskaidrot, cik nevēsturisks ir cilvēks (kultūra, tauta), neraugoties uz šķietamo vēsturiskumu - vēstures pielūgšanu, aizbarikādēšanos ar to. Otru var dēvēt par mēģinājumu noskaidrot melu, melošanas zelšanu, kad nespēj izturēt patiesību vai pat netiecas pēc patiesības. Abus rakstus var dēvēt arī par kultūrkritiskiem, piebilstot, ka Nīče šajos darbos pārbauda, asina savu spalvu," krājumu raksturo Šuvajevs.
Teksts Par vēstures derīgumu un kaitīgumu dzīvei ir pirmpublicējums latviešu valodā, savukārt Par patiesību un meliem ārpusmorālā nozīmē latviešu valodā ir tulkots, tomēr Igora Šuvajeva tulkojumu var uzskatīt par pirmo akadēmiski komentēto tulkojumu.
Krājumu papildina Igora Šuvajeva komentāri (par personām, jēdzieniem u. tml.), pēcvārds un personu rādītājs.
Frīdriha Nīčes eseju krājums turpina Neputna eseju sēriju, kurā izdoti Svena Birkerta, Jāna Unduska, Italo Kalvīno, Primo Levi, Valtera Benjamina, Šarla Bodlēra un citu autoru darbi.
Sastādījis un no vācu valodas tulkojis Igors Šuvajevs