“Kārlis Skalbe katram ir savs, bet vienmēr — ar dziļu iejūtu un spilgtu domu. Viņš ir pelnījis gan sirsnīgus lasītājus, gan pārdroša lasītprieka pārņemtus baudītājus, gan iedziļināties kārus un plašākas saiknes izzinošus pētniekus, kas skatījumā uz radošo cilvēku, dzeju un pasakām nebītos meklēt kopsakarības: daba - cilvēks, pasaka - tēlojums, vienkāršais - izsmalcinātais, izdomātais - gluži reālais. Svarīgākais ir kopā ar rakstnieku veicamais lasīšanas un iepazīšanās ceļš.” Dr. philol. Lita Silova
“Monogrāfijā saaudināti dažādi dzīpari, kur vai katrs ved uz citu debess pusi. Iedod apvārsni un vienlaikus pietuvina. Runā Kārlis Skalbe, stāsta laikabiedri un kritiķi, skan autores balss, un var teikt, ka ikkatrs no lasītājiem vēl pietīs klāt savu pavedienu... un Kārlis Skalbe no Piebalgas pļavām izies ārpus kanona robežām. Gatavs sarunai.” Dr. philol. Inguna Daukste-Silasproģe
“Lita Silova, ieklausoties Kārļa Skalbes balsī, seko viņa izteikumiem un atklāj vēsturiskā Skalbes pasaules uztveri, dzīves piedāvātos impulsus, ieradumus un ikdienu. Autore iezīmē motīvu tīklu, kas veido Skalbes Visumu. Autore māca lasīt Kārļa Skalbes dzeju un pasakas lēni, uzmanību pievēršot valodai un tēlu plūsmai. Paturēt atmiņā izskanējušu vārdu, ļauties noskaņai. Pētījums par Skalbi ir viens no iespējamiem ceļvežiem Skalbes pasaulē, kurā katram kokam, augam vai radībai ir sava dvēsele.” Dr. philol. Raimonds Briedis
Lita Silova (1968) ir literatūrzinātniece un skolotāja. Grāmatas ... rakstnieks Marģeris Zariņš autore (apgāds Zinātne, 2004) un līdzautore Latviešu valodas aģentūras projektos No modernisma līdz postmodernismam (2010), Personības. Laiks. Vide (2011), Ko pasaka pasaka? (2014) u. c. Scenārija un teksta autore filmai par Aspazijas un Raiņa radošo biogrāfiju Laikarits (2016), libreta autore folkbaleta izrādei Cik saules mūsos (2022). Piedalījusies mācību un metodisko līdzekļu izstrādē un tālākizglītības programmu izveidē, veicinot dažādas pieejas literatūras un latviešu valodas apguvei.
Grāmata tapusi ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu
2018. gadā izdevniecība Dienas grāmata sāka darbu pie jauna latviešu literatūras lielprojekta Es esmu... Jaunajā sērijā kopumā iecerēti 26 jauni darbi: 13 romāni un 13 monogrāfijas par latviešu literatūras klasiķiem. Par cilvēkiem, kuru darbi un domas katrs savā veidā gan acīm redzami, gan neapjausti tā vai citādi veidojuši mūs šodien. Tos pašus “mēs”, kuri dzīvo mūsdienu Latvijas kultūras laukam un nacionālajai pašapziņai nozīmīgu devumu sniegušās sērijas Mēs. Latvija, XX gadsimts romānos, kur rakstnieki atšķirīgā stilistikā pievērsās laika garam, vēsturiskajiem notikumiem un to atstātajām pēdām.
Jaunais projekts Es esmu… paredz sērijas Mēs. Latvija, XX gadsimts turpinājumu, arvien aktivizējot sociālo atmiņu, vēstures apzināšanu, tās izpēti un izpratni, fokusējoties uz personības būtību, individuālajām izvēlēm, intelektuāļa atbildību.
Aspazija, Anna Brigadere, Anšlavs Eglītis, Jānis Ezeriņš, Gunars Janovskis, Ivande Kaija, Vilis Lācis, Jānis Poruks, Kārlis Skalbe, Ilze Šķipsna, Andrejs Upīts, Eduards Veidenbaums, Jānis Ziemeļnieks. Daži no šiem 13 literatūrai un kultūrvēsturei tik nozīmīgajiem rakstniekiem, dzejniekiem un dramaturgiem nepelnīti aizmirsti, vēl kādi - kanonizēti un zaudējuši dzīvas radošas personības aprises. Tomēr vēl svarīgāka ir šo klasiķu nepārprotamā dažādība, gluži diametrālās atšķirības citam no cita, kā arī indivīda un sabiedrības savstarpējo spoguļattēlu demonstrējums, kurā itin labi varam ieraudzīt arī šodienas procesus.
Projekts Es esmu… tiek īstenots ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu. Romānu un monogrāfiju autori ir rakstnieki Inga Ābele, Andris Akmentiņš, Guntis Berelis, Māris Bērziņš, Inga Gaile, Ilze Jansone, Arno Jundze, Laima Kota, Svens Kuzmins, Gundega Repše, Osvalds Zebris, Andris Zeibots, Inga Žolude un literatūrzinātnieki Maija Burima, Inguna Daukste-Silasproģe, Gundega Grīnuma, Māra Grudule, Ieva Kalniņa, Arnis Koroševskis, Sigita Kušnere, Anita Rožkalne, Olga Senkāne, Lita Silova, Ieva Struka, Viesturs Vecgrāvis, Jānis Zālītis. Projekta Es esmu… idejas autore un ierosinātāja ir rakstniece un mākslas vēsturniece Gundega Repše.