Silvija Geikina atzīst, ka raksta vēsturei, un tas ir gluži kā parāds viņas dzimtajai pilsētai, kurā satikušies un pirmos laimes brīžus līdz karam piedzīvojuši viņas vecāki. Ceļi veduši prom no Daugavpils arī Geikinas kundzi, līdz viņa atgriezās 80. gados, kad Daugavpils teātris bijis teju populārāks par Rīgas lielajiem teātriem. Te Eiropas līmenī trupu cēlis Pēteris Krilovs, un uz izrādēm braukusi visa Rīga. Tagad šī teātra zvaigznes spēlē Jaunajā Rīgas teātrī un citur.
Daugavpils teātra skatuve un vēsture var lepoties ar izciliem režisoriem un aktieriem. Sākot ar Otīliju Mucenieci, kas savulaik strādājusi kopā ar Raini; ar Sergeju Rodlovu, kas pēc Sibīrijas atgriezies un spoži uzvedis Šekspīra darbus, un beidzot ar jau pieminēto Pēteri Krilovu un Annu Eižveriņu. Grāmatu papildina plašs personu rādītājs.
"Daugavpils nav tikai liela, daudznacionāla pilsēta tālu no Rīgas. Tā ir vieta, kur profesionālais teātris, spēlēts gan latviešu, gan krievu valodā, vienmēr cīnījies par savu vietu zem saules. Daugavpils teātris savas atrašanās vietas dēļ vairāk kā jebkurš cits Latvijas teātris dažādos laikos kalpojis par iemeslu ideoloģiskai retorikai par profesionālās mākslas pieejamību perifērijā un latviskas kultūrvides kopšanas nepieciešamību. Šo kultūrpolitisko vajadzību ēnā nereti palikuši teātra mākslinieciskie meklējumi un atradumi, no kuriem daži bijuši pat unikāli. Teātra vēsturnieces Silvijas Geikinas profesionālā pieredze un rūpība beidzot ļāvusi Daugavpils teātrim atrast savu hronistu. Aizrautīgu, ieinteresētu un labvēlīgu," saka teātra kritiķe Līga Ulberte.
Grāmatas autore S. Geikina (1939) ir beigusi Dailes teātra 3. studiju (1962) un Maskavas Teātra mākslas institūtu (1967), bijusi Ed. Smiļģa Teātra muzeja vadītāja (1980-1987), laikraksta Literatūra un Māksla Teātra nodaļas vadītāja (1988-1995). No 1969. gada publicējusies laikrakstā Literatūra un Māksla, žurnālā Māksla, almanahā Teātris un Dzīve, žurnālā Teātra Vēstnesis. Sastādījusi un sarakstījusi ievadu grāmatai Ironiskais romantiķis Valentīns Skulme (1997). Grāmatu Noslēpumainā Ļena (par aktrisi Helēnu Romanovu)(1999), Klētnieki ar grimu bez grima (2006) un Jaunatnes teātris (2011) autore.
Grāmatas zinātniskie redaktori: Dr.philol. Raimonds Briedis un Dr.arts. Līga Ulberte.