Viens no Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku jaunievedumiem ir garīgās mūzikas koncerts Lūgšana Latvijai, kas notika svētku priekšvakarā 5. jūlijā Svētā Pētera baznīcā. Tajā mūzikas skolu kori un orķestri bija galvenais spēks Margo Zālītes režisētajā uzvedumā ar videomākslinieces Inetas Sipunovas uzburto vizuālo vidi. Koncerta mākslinieciskie vadītāji bija diriģents Māris Sirmais un komponists Ēriks Ešenvalds. Starptautiski atzītajam komponistam tā bija debija šajā ampluā. Viņš ir arī svētku noslēguma koncerta jaundarba autors un strādāja koru konkursa fināla žūrijā.
(Intervija tapusi pirms 5. jūlija koncerta)
Cik lomās šajos svētkos esi, un kura ir pati galvenā?
Vispirms esmu savu bērnu tētis. Dziesmu svētkos piedalās trīs no maniem četriem bērniem – vecākā meita Emīlija (15) dzied Rīgas 2. ģimnāzijas korī, Elizabete (12) spēlē saksofonu Jāzepa Mediņa Rīgas 1. mūzikas skolas pūtēju orķestrī un dzied vokālajā ansamblī Knīpas un knauķi. Dēls Mārtiņš (9) svētkos dziedās ar skolas Rīdze zēnu kori. Iepriekšējos svētkos viņi vēl sēdēja malā, bet pēc tam uzvedu viņus estrādē, pašā augšā. Viņi bija sajūsmā, no augstuma ieraugot plašumu. Grūtākais būs izvadāt uz mēģinājumiem un koncertiem, jo dzīvojam Salaspilī un es būšu šoferis. Citu pasākumu šīs nedēļas kalendārā mums nav. Ir tikai Dziesmu svētki.
Ko bērnu muzikālā darbošanās diendienā nozīmē vecākiem?
Ikdienas ritmu – katru dienu divas stundas ceļā. Labi, ka zinu celiņus, kā apbraukt sastrēgumus. Kad neesmu Latvijā, šoferis ir sieva. Taču tas ir sarežģīti, jo zīdainīti vienu nevar atstāt. Tomasam Tomam ir tikai seši mēneši.
Dators un viedtālruņi nedraud izkonkurēt dziedāšanu?
Ģimenē nosakām limitu, cik ilgi dienā drīkst sēdēt pie datora. Jāņem vērā, ka arī daudzi skolas mācību darbi tagad jāpilda datorā. Blēņas un muļķības internetā viņi nedara. Kad viss par daudz aizgājis savā vaļā, apstādinām un liekam saprast, ka eksistē ne tikai televizors un planšete, bet arī daba, kaimiņu bērni, bumbas spēlēšana, peldēšanās, grāmatu lasīšana un mūzika.
Dziesmu svētku koncerta mākslinieciskais vadītājs esi pirmoreiz?
Šī ir mana debija. Kopā ar diriģentu Māri Sirmo veidoju garīgās mūzikas koncertu Lūgšana Latvijai kā svētvakaru Dziesmu svētku priekšvakarā – uz brīdi piestāt, norimties un ieklausīties Latvijas mazākumtautību garīgajās dziesmās, kuras apdarinājuši latviešu komponisti. Tās izpildīs mūsu mūzikas skolu apvienotais koris un apvienotais simfoniskais orķestris. Margo Zālītes režijā visi satiksimies Noasa šķirstā.
Noasa šķirstā skanēs dažādu tautu garīgā folklora jeb mūslaiku melodijas?
Lūdzām Latvijas mazākumtautību biedrību vadītājus iesniegt savas tautas populārākās melodijas ar garīga rakstura tekstiem. Atsaucība bija ļoti liela. Tapušas sirsnīgas un skaistas pērles – gan a cappella dziesmas, gan ar stīgu orķestra pavadījumu un pilnu simfonisko orķestri. Diriģēs gan Māris Sirmais, gan skolu diriģenti. Parasti mūzikas skolas paliek ārpus Dziesmu svētkiem, šis ir pirmais solis to piesaistē. Tas ir liels un ļoti bagāts resurss, šie bērni ātri mācās. Viņi prot spēlēt mūzikas instrumentu un precīzi noturēt otro vai trešo balsi.
Neatteica neviens no uzrunātajiem komponistiem: Rihards Zaļupe, Kaspars Zemītis, Jānis Lūsēns, Valts Pūce, Raimonds Tiguls, Kārlis Lācis, Laura Jēkabsone, Jānis Aišpurs, Jevgeņijs Ustinskovs, Rihards Dubra un Jēkabs Jančevskis, kurš skaisti un emocionāli apdarinājis ukraiņu dziesmu. Pats izveidoju simfoniskā orķestra pavadījumu Raimonda Paula jaunajai dziesmai Tu gaišā zeme ar Ineses Zanderes vārdiem, kas izskanēs dažādās valodās. Programmā ir arī divi oriģināldarbi – uz Noasa šķirsta sanāksim ar bungu dārdiem Riharda Zaļupes jaundarbā. Noslēgumā, Riharda Dubras sakrālajā opusā, visi dziedās kopā. Uz atsevišķas skatuves spēlēs dažādu tautu etnogrāfiskie instrumentu – akordeonu, balalaiku, zvanu, skuduču – ansambļi.
Kas ir skuduči?
Skuduči ir stabuļveida lietuviešu pūšaminstrumenti – mazi koka puļķīši, kuros var iepūst tikai vienu noti. Tos var arī klabināt vienu pret otru kā perkusiju.
Bērnībā arī pats piedalījies Skolēnu dziesmu svētkos?
Dziedāju visur, kur vien varēju, un kopš septiņu gadu vecuma nevieni Dziesmu svētki nav izlaisti. Pirmklasniekus neņēma, bet es piebiedrojos Priekules skolas 5.–9. klases korim, kurā bijām vairāki mazie mūzikas skolas puikas. Tikām arī uz koru kariem Latvijas Universitātes aulā. Tos filmēja televīzija, un oma Priekulē skatījās un priecājās, kad tuvplānā parādīja manu dzimumzīmes pleķīti kreisajos deniņos. Savus pirmos Vispārējos dziesmu svētkus piedzīvoju Liepājas 1. ģimnāzijas jauktajā korī, kuru vadīja Jēkabs Ozoliņš. Arī toreiz sacentāmies dziesmu karos. Pēc tam piedalījos kā skolotājs, diriģents ar Rīgas 31. vidusskolas koriem – gan ar zēnu, gan 5.–9. klases meiteņu, gan jaukto kori, kurā dziedāja arī daži skolotāji. To sauca Mēs un diriģēja Ārija Staune, es un Inga Cirse. Tikām svētkos ar visiem trim koriem. Jauktais koris piedalījās arī Dziesmu svētkos Rīgai 800. Skolēni un vadība bija atsaucīgi – kad vajadzēja papildmēģinājumu, tas tika noorganizēts. Man ļoti patika, kad ieraudzīju, ka pat pie bērniem dežūrējošais skolotājs rūcējs estrādē stāv un dzied. Strādāt skolā man patika, taču biju noguris, jo pats vēl studēju, skolā man bija pilna slodze, un kādu laiku pa naktīm strādāju Dienas tipogrāfijā. Kaut kad bija arī jākomponē.
Atminies kādu spilgtu Dziesmu svētku piedzīvojumu?
Reiz pepsikolas un kokakolas pudeles, kad skrēju uz mēģinājumu Mežaparka estrādē, tā sašvunkājās, ka stikls no spiediena saplīsa rokās. Vieni Skolēnu svētki palikuši prātā ar to, ka visu laiku lija lietus un bija auksts. Tad nu gan nekāda prieka nebija drebināties lietusmētelītī. Ļoti patika Māra Sirmā veidotais Vispārējo dziesmu svētku noslēguma koncerts Latvija – saules zeme. Tajā bija gan klasika, gan jaundarbi, viss smalki izdomāts – ne par garu, ne īsu, ar brīnišķīgu dramaturģiju. Labā atmiņā arī Dziesmu svētki Rīgai 800, kuros ienāca teatrālais šovs, taču bija arī klasiskais mantojums.
Arī Dziesmu svētki peld Noasa izdzīvošanas šķirstā?
Man šķiet, ka ar Dziesmu svētkiem viss ir kārtībā un ir jāprot priecāties. Ar kultūru viss ir kārtībā. Mēs to kopjam, spodrinām, atjauninām. Gribētos, lai arī zinātnes politikā būtu tikpat stiprs radošais gars.
Dziesmu svētkos vajag daudz jaunu dziesmu?
Dziesmām jābūt pārbaudītām koncertos un skatēs, jo Dziesmu svētki ir platforma, kur ejam ar pašu labāko. Mākslinieciskajai padomei jāredz, vai tās var virzīt uz Dziesmu svētkiem. Ir jāatļaujas arī pateikt: pasūtījām, bet redzam, ka uz Lielās estrādes neskanēs.
Kāds ir tavs komponista devums šajos svētkos?
Dziesma Šķind zemīte, rīb zemīte, kas skanēs noslēguma koncertā Mežaparka estrādē. Tā ir ar latviešu tautasdziesmu vārdiem par brāļa un māsas attiecībām un ģimeniskajām vērtībām: "Klausi tēva, bāleliņ, es klausīšu māmuliņ’. Tevīm tēva zemīte, man māmiņas villainīt’." Būs arī šķindēšana Kārļa Lāča instrumentālās grupas izpildījumā.