Unikāla iespēja vienā vakarā dzirdēt divus profesionālus Eiropas bigbendus, iespēja dzirdēt pēdējā laika aktualitātes šajā žanrā, meklēt kopīgo un atšķirīgo – saka Latvijas Radio bigbenda mākslinieciskais vadītājs Kārlis Vanags par 4. jūnijā gaidāmo Rīgas festivāla lielkoncertu Rīgas Kongresu namā, uz kura skatuves satiksies divi izcili džeza bigbendi – Amsterdamas koncertzāles Concertgebouw džeza orķestris un Latvijas Radio bigbends. Koncertā skanēs abu vienību dalībnieku radītā oriģinālmūzika – kompozīcijas no Concertgebouw džeza orķestra jaunākā albuma Crossroads un skaņdarbi no mūsu bigbenda albuma Latviešu džeza svīta.
Concertgebouw džeza orķestris jau vairāk nekā divdesmit gadu slavenajā Amsterdamas Concertgebouw koncertzālē pulcē labākos Nīderlandes džeza mūziķus – katrs no septiņpadsmit orķestra dalībniekiem ir izcils solists un improvizētājs. Līdztekus aktīvai komponēšanai un aranžēšanai vairākums tā mūziķu lepojas ar solokarjeru gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī. Concertgebouw bigbends ir uzstājies kopā ar daudziem lieliskiem pasaules klases solistiem. Viņu vidū ir Kurts Elings, Hosē Džeimss, Čiks Korea, Brenfords Marsaliss, Oleta Adamsa, Benijs Golsons, Kristians Skots, Rojs Hargrovs, Petija Ostina u. c. Daži no viņiem sastapušies arī ar Latvijas Radio bigbendu.
Amerikāņu dziedātājs un dziesmu autors, Grammy ieguvējs Kurts Elings to no sirds slavējis: "Latvijas Radio bigbends ir lielisks. Šis bigbends ir pelnījis ļoti stabilu un spožu nākotni." Savukārt slavenā trompetista, Grammy laureāta Rendija Brekera vērtējumā Latvijas Radio bigbenda mūziķi ir vienā līmenī ar jebkuru citu pasaules bigbendu: "Lielisks grupu darbs un skaņa, satriecoši solisti un svinga ritms! Es nevarētu vēlēties ko vairāk."
Latvijas Radio bigbenda vēsture sākās 1966. gadā, kad tika nodibināts Latvijas PSR televīzijas un radio estrādes orķestris. 1992. gadā to pārdēvēja par Latvijas Radio vieglās un džeza mūzikas orķestri, pēc tam par Latvijas Radio bigbendu, taču pēc Latvijas neatkarības atgūšanas līdzekļu trūkuma dēļ to 1996. gadā likvidēja. Pēc 16 gadu pārtraukuma 2012. gada nogalē Latvijas Radio bigbends tika atjaunots un pakāpeniski atguva arī finansiālo stabilitāti. Kopš tā brīža bigbends ir spēlējis kopā ar daudziem spožiem mūziķiem – Kurtu Elingu, Džeimsu Morisonu, Sīmusu Bleiku, Rendiju Brekeru, Kurtu Rozenvinkelu, Mariusu Nesetu, Ričardu Bonu, Alanu Harisu, Rūtiju Fosteri, Diānu Šūru un daudziem citiem. Latvijas valsts simtgadē Latvijas Radio bigbends izpelnījās publikas stāvovācijas prestižās ASV koncertzālēs – Džona F. Kenedija skatuves mākslas centrā Vašingtonā un Linkolna centrā Ņujorkā, kā arī kopā ar Rendiju Brekeru festivālā Jazz Baltica Vācijā.
Latvijas džeza orķestra pārdzimšanu jaunā kvalitātē uzņēmās Māris Briežkalns, saksofonists Kārlis Vanags un Maestro Raimonds Pauls. Kārlis Vanags, kurš ar šo bigbendu diendienā ir strādājis visus šos gadus, šā gada janvārī kļuva par tā māksliniecisko vadītāju. Līdztekus Latvijas un Nīderlandes bigbenda kopīgajam koncertam Rīgas festivālā Latvijas Radio bigbenda mūziķi piedalīsies arī Latvijas Radio kora kinokoncertā Zemgales gredzens. Vēstures palos, kurš būs dzirdams un skatāms Dailes teātrī 14. jūnijā. Savukārt jau 1. jūnijā klausītāji Dzintaru koncertzālē varēs baudīt vasaras sezonas atklāšanas koncertu, kuram Latvijas Radio bigbends kopā ar Raimondu Paulu sagatavojis Maestro kinomūzikas izlasi.
Kāpēc Latvijas un Nīderlandes bigbenda satikšanās vienā koncertā ir īpaša?
Ir vairāki šim koncertam īpaši faktori. Pirmais – vienā koncertā uzstājas veseli divi bigbendi. Pie mums citu valstu džeza bigbendi iegriežas reti. Concertgebouw bigbends ir profesionāla vienība, kura ir aktīva kopš 90. gadiem. Katrs bigbends savā koncerta daļā parādīs pēdējā laika veikumu – oriģinālmūziku, kuru rakstījuši paša bigbenda mūziķi. Mūsu mūziku pārstāv pianista Viktora Ritova un saksofonista Māra Jēkabsona kompozīcijas, arī kāda manējā. Tās ir kompozīcijas, kas jau ir ieskaņotas divos albumos Latviešu džeza svīta. Līdzīgi arī nīderlandiešu sastāvs spēlēs savu mūziķu radītus darbus, kuri ir ietverti pagājušā gada albumā Crossroads. Būs ļoti interesanti salīdzināt, kas orķestrim šobrīd ir aktuāls, kā mūziķi to jūt un ko viņi vēlas pateikt.
Ir sacensības stresiņš?
Manuprāt, abi orķestri ir līdzīgās pozīcijās. Latvijas Radio bigbends atjaunotajā sastāvā ir relatīvi jauns kolektīvs, bet jau var lepoties ar bagātīgu radošo CV. Concertgebouw bigbends strādā divdesmit gadu. Tas tika izveidots tad, kad Latvijas Radio bigbends tika likvidēts. Nīderlandieši ir muzicējuši ar tiem pašiem mūziķiem, ar kuriem mēs. Redzamas arī citas līdzīgas iezīmes. Interesanti, ka vairāki no mūsu sastāva mūziķiem ir studējuši Amsterdamā, kur Concertgebouw mūziķi bijuši viņu pasniedzēji. Savā ziņā šis būs pieredzes apmaiņas projekts. Koncerta solisti būs gan mūsu, gan viņu mūziķi. Viņi atnāks uzspēlēt pie mums, mēs pie viņiem, koncerta noslēgumā plānojam saspēli lielā kopīgā sastāvā. Kopīgajam atskaņojumam plānojam nedaudz atsaukties uz klasiku, bet ne klišejisku. Izvēlējāmies Čārlzu Mingusu, kurš jau saknē paredzēja brīvo saspēli un kuram notīs uzrakstītā daļa bija samērā niecīga. Programmas vienotajā koncepcijā iekļāvām arī pāris jaunu skaņdarbu, kuri vēl nav skanējuši koncertos.
Kā vispār nonācāt līdz šādai idejai?
Šoreiz tas bija piedāvājums no ārpuses. Šo ideju piedāvāja Concertgebouw džeza orķestra Eiropas pārstāvis, lietuviešu producents. Sākotnēji bija doma muzicēt kopā ar solistiem vokālistiem, tomēr nolēmām, lai fokuss ir uz pašu orķestri un tā dalībnieku radīto instrumentālo mūziku.
Brauksiet uz Nīderlandi?
Cerams. Labs projekts ir tāds, kuram ir turpinājums.
Kā ir mainījies tavs darbs jaunajā – Latvijas Radio bigbenda mākslinieciskā vadītāja – statusā?
Oficiāli esmu šajā amatā no šā gada janvāra, taču ar bigbendiem nopietni darbojos kopš 2007. gada. No jaunā gada mums ir arī jauns izpilddirektors Dāvis Jurka. Viņš turpina spēlēt bigbendā saksofonu, vienlaikus izpaužas arī organizatoriskajā darbā, kas viņam lieliski izdodas. Ikdienā neizjūtu, ka kaut kas būtu ļoti mainījies, jo es turpinu darbus, kurus esmu veicis līdz šim. Arī līdz šim esmu gan plānojis programmas, gan piedalījies solistu izvēlē un ikdienā strādājis ar orķestri kopš pirmās tā pastāvēšanas dienas. Strādājam visi kopā. Patlaban aktīvi sadarbojamies ar Raimondu Paulu un veidojam nākamās programmas. Nekas radikāli nav mainījies. Protams, ir lietas, ko gribētos realizēt, un tagad centīsimies to darīt.
Kas ir tas, ko līdz šim nevarēja īstenot, bet tagad var?
Protams, katram mūziķim ir sava radošā vīzija, kurp gribētos iet. Ir bijuši jau iecerēti projekti, kuri kaut kādu iemeslu dēļ nav īstenoti līdz galam. Man vienmēr ir bijusi vēlme, lai bigbends būtu, negribētos teikt, eksperimentāla, tomēr laboratorija, kas ietu to ceļu, kurā radām jaunas vērtības, – aicinām komponistus rakstīt un veidojam jaunus, unikālus projektus, kuri pasaulē līdz šim nav izskanējuši.
Viens piemērs ir mūsu koncertsērija Prožektoru gaismā Spīķeru koncertzālē, kurā rādām paša bigbenda mūziķu aranžējumus un kompozīcijas, varbūt arī viņu koncepcijas un sadarbību starpžanros, ārpus profesionālā džeza robežām. Mums jau ir izveidojusies sadarbība ar dziesminieku Goran Gora. Varētu domāt – kur te džezs? Taču mums ir izdevies atrast kopīgu valodu un skaistu mūziku, kas labi pakļaujas improvizācijai un attīstībai šajā žanrā. Kad Latvijas Radio koris mūs uzaicināja piedalīties kinokoncertā Zemgales gredzens, bija liels jautājums – kā tas viss būs? Taču šī sadarbība bija patiesi iedvesmojoša, Sigvards Kļava ir mūziķis ar visiem lielajiem burtiem. Tas, kā viņš izjūt pasauli un ieliek mūzikas elementus katru savā plauktiņā, ir apbrīnojami.
Plānā un vēlmju sarakstā ir solisti, kurus gribētos uzaicināt. Ir arī komponisti, aranžētāji – līderi, kuru virzienā skatāmies jau gadiem. Viens no tādiem ir aranžētājs un komponists Vinss Mendosa. Viņa specializācija ir tieši lielie džeza orķestri ar stīgām. Tas ļaus atgriezties pie sadarbības ar orķestri Sinfonietta Rīga. Šogad augustā LNSO vasarnīcā Rēzeknes Gorā sadarbosimies ar simfonisko orķestri un Gunti Kuzmu pie diriģenta pults. Man ir tas gods radīt jaundarbu. Esam priecīgi par veiksmīgo sadarbību ar franču saksofonistu Pjēru Bertrānu, tā notika šoziem festivālā Saxophonia. Tagad aktīvi strādājam, lai būtu turpinājums.
Pjērs Bertrāns drīz atgriezīsies?
Mēs brauksim pie viņa uz Parīzi. Ir doma uzstāties tur un kopā ierakstīt albumu. Projekta turpinājumā nākotnē ir arī vēl lielāki plāni.
Atjaunotais Latvijas Radio bigbends beidzot atkal ir pilntiesīga profesionāla vienība, kuras mūziķi saņem regulāru algu?
Pirmais atjaunotā Latvijas Radio bigbenda koncerts notika 2012. gada 9. decembrī. Tas bija likumsakarīgs process, jo vēsture ir nedaudz senāka, vismaz no mana skatpunkta. Jau 2007. gadā uzsāku darbu ar City Jazz Big Band – projektu kolektīvu, kuram bija ambīcijas kādu dienu kļūt par profesionālu vienību. Sākām starptautiskus projektus – vispirms ar zviedru mūziķiem. Soli pa solītim mūsu darbību sāka pamanīt arī ārpus valsts robežām. Daži aģenti izteica vēlmi sadarboties. Protams, tik lielu ansambli izvest vieskoncertos bez finansiāla atbalsta nav iespējams, tomēr vārds tika aizlikts, ka ir vērts ieklausīties. Kad pieslēdzās Māris Briežkalns un Raimonds Pauls, tam bija jau pavisam cits svars. Tad jautājums tika risināts politiskā līmenī. Protams, tas nenotika uzreiz. Pirmos četrus gadus Latvijas Radio bigbends bija projektu orķestris, pēc tam jau daļa tā dalībnieku (koncertmeistari) bija štata mūziķi. Tagad, kopš 2016. gada, tas ir profesionāls pilna laika orķestris ar algām.
Kāda būs bigbenda parādīšanās tuvākajā nākotnē?
Vēl pirms abu bigbendu koncerta mums jau par tradīciju ir kļuvis Dzintaru koncertzāles sezonas atklāšanas koncerts kopā ar Raimondu Paulu 1. jūnijā. Katru gadu gatavojam jaunu programmu pēc Maestro iniciatīvas. Šogad tā ir viņa kinomūzika. Tā skanēs nedaudz paplašinātā sastāvā ar stīgu grupu un vokālo trio. Pēc Rīgas festivāla, kurā uzstāsimies kopā ar Amsterdamas Concertgebouw bigbendu, dosimies atklāt Rojas āra koncertzāli.
Jauna koncertzāle arī Rojā?
Tā man pašam ir intriga, jo tur skaistā vietā ir izveidota āra koncertzāle zem jumta. Atklāšana paredzēta 28. jūnijā. Pēc tam mums ir ļoti intensīvi darbīgs augusts. Pašā augusta sākumā pie mums viesosies Šeina Stīla, ar kuru mums jau ir bijusi sadarbība. Koncertēsim Daugavpilī, Ikšķilē un Liepājā ar jaunu programmu. Šī dziedātāja ir enerģijas bumba. Ir vērts atnākt un to sajust. Pēc tam ar dažiem koncertiem paviesosimies Lietuvā. Interesanta programma būs veltījums džeza leģendai bundziniekam Badijam Ričam, kurā apvienosies trīs izcili mūsu bundzinieki – Artis Orubs, Kaspars Kurdeko un Andris Buiķis. Lietuvā uzstāsimies arī festivālā kopā ar dziedātāju Kristīni Prauliņu.
Sekos jau iepriekš pieminētā sadarbība ar simfoniķiem LNSO vasarnīcā, un rudenī mēs ar jauniem spēkiem sāksim jauno sezonu. Lielākā uzmanība pašlaik tiek veltīta koncertiem ar Pjēru Bertrānu, albumu plāno izdot ierakstu kompānija Crystal Records.
Rīgas ritmi šogad izpaliek, bet jau ir iestrādes nākamajai vasarai, kad festivālam būs divdesmit gadu jubileja. Veidosim koncertu kopā ar māksliniekiem, ar kuriem Rīgas ritmos esam uzstājušies šajos divdesmit gados.
Mūziķu sastāvs tagad ir pastāvīgs, gandrīz nemainīgs?
Sastāvs ir nostabilizējies, un esmu gandarīts un priecīgs par bigbenda nepārtraukto profesionālo izaugsmi. Starp citu, mūsu bigbendā pastāvīgi strādā trompetists Dominiks Višņausks no Lietuvas. Viņš dzīvo Viļņā un atbrauc uz mēģinājumu sesijām un koncertiem, kā arī lai pasniegtu nodarbības Latvijas Mūzikas akadēmijā. Ir liels gandarījums, ka ārvalstu mūziķi paši uzņemas iniciatīvu savus projektus realizēt ar mūsu līdzdalību. Tādi gadījumi ir bijuši jau vairāki.
Īpaši vēlos pieminēt sadarbību ar zviedru trompetistu Lasi Lindgrēnu, kurš tikko ar mums kopā ierakstīja un izdeva savu autormūzikas albumu Baltic Waves. Viņš bieži piedalās mūsu bigbenda sastāvā. Albumu ierakstījām Latvijā, un to šā gada janvārī izdeva Zviedrijas ierakstu kompānija Imogena Records. Jau agrāk sadarbībā ar zviedru aranžētāju Matsu Holmkvistu ierakstījām arī viņa mūziku, savukārt kopā ar austrāliešu multiinstrumentālistu un aranžētāju Džeimsu Morisonu 2016. gadā tapa latviešu tautas dziesmu programma viņa skatījumā Mare Balticum (albumu izdeva Mūsdienu mūzikas centrs). Tas viss apliecina, ka Latvijas Radio bigbends ir pamanīts.
Redzu, ka jūsu saksofonisti tagad ir iemācījušies spēlēt un bieži izmanto arī flautas.
Vienā brīdī bija sajūta, ka bez tā nevar iztikt. Tas ir mūsdienu standarts. Ir daļa repertuāra, kas bez flautām vienkārši nebūtu iespējama. Tiesa gan, tas jau tiek nedaudz pieņemts kā old school, jo jaunā paaudze nedaudz atturas no šīm krāsām. Jūtamies privileģēti, ka varam to izdarīt – ka mūsu mūziķi var spēlēt divus vai trīs dažādus instrumentus. Komponists uzmirdz, jo viņam ir iespēja izmantot gan augstās piccolo flautas, gan alta flautas un divas basklarnetes. Tas dod milzīgu amplitūdu, kurā var darboties.
Cik jūsu vidū ir komponistu?
Džeza mūziķis un komponists savā ziņā ir neatdalāmi jēdzieni, jo džezā improvizējot mūziku rada uz vietas. Pianists Viktors Ritovs, saksofonists Māris Jēkabsons, ģitārists Rihards Goba, bundzinieks Artis Orubs regulāri gan aranžē, gan komponē. Pašu bigbenda mūziķu pienesums ir pietiekami liels. Tas atvieglo mūsu darbu un ambīciju piepildīšanu.
Cik saksofonu pats spēlē?
Principā visus. Mans pamatinstruments ir tenorsaksofons, bet bigbendā spēlēju visus, kas nepieciešami. Un, protams, arī flautu.
Koncerts
Concertgebouw džeza orķestris un Latvijas Radio bigbends
Rīgas Kongresu namā 4.VI plkst. 20 Biļetes Biļešu paradīzes tīklā EUR 15–25