Ceturtdien, 4. maijā, norisināsies Nacionālā kino centra rīkotais Latvijas filmu maratons ar vairākām pirmizrādēm. To vidū būs arī režisores Lienes Laviņas dokumentālā filma Astra par politisko disidentu un Atmodas laika simbolu Gunāru Astru. Tā tiks izrādīta kinoteātrī Splendid Palace plkst. 17. Pirms gaidāmā notikuma aicinājām uz sarunu šī kinodarba režisori.
Kā jums radās doma veidot filmu par Gunāru Astru?
Filmas ideja nāca no manas ģimenes, konkrēti – no mammas, ar kuru mēs pēc spēlfilmas Dvēseļu putenis iznākšanas runājām, ka ir savādi, ka Latvijā vēl nav tapusi neviena lielfilma par Gunāru Astru, ka esam neatkarīgā valstī jau trīsdesmit gadu un šeit ir tik daudz cilvēku, kuri neko nezina par viņu. Tas šķita dīvaini arī man – cilvēkam, kurš dzīvojis okupētajā Latvijā tikai sešus gadus. Atceros, ka šīs spēlfilmas pirmizrādē to pateicu arī Dvēseļu puteņa režisoram Dzintaram Dreibergam, bet beigu beigās pati ķēros klāt, un tad jau līdzīgi domājošie – filmas producents Sandijs Semjonovs, kā arī scenārija autors un režisora labā roka Gundars Rēders – man pievienojās. Kā mēs zinām, filmu veidošanā ļoti svarīga ir līdzīgi domājošu cilvēku komanda, ar kuru kopā virzāmies uz priekšu, līdz sajūta par filmas ideju realizējas uz ekrāna.
Kāds ir filmas galvenais vēstījums?
Dokumentālā filma Astra ir vēsturiski biogrāfisks stāsts – pārmaiņu laika simbola Gunāra Astras portretējums. Tas ir vēstījums par cilvēku, kurš spēja domāt, runāt un rīkoties atbilstoši savai sirdsbalsij un pasaules redzējumam. Viņa frāze Latvijas PSR tiesas procesa pēdējā vārdā (1983. gadā): "Es ticu, ka šis laiks izgaisīs kā ļauns murgs", kļuva par vadmotīvu un spēka avotu Atmodas laika cīnītājiem. Ko darīt, ja tavas domas un uzskati ir pretrunā ar laikmeta realitāti? Vai cilvēks spēj pastāvēt, nesalūzt? Kādus upurus tas prasa no paša, ģimenes un draugiem?
Gunāra Astras personību un laikmetu filmā iezīmēs trīs filmas varoņi – operators Raits Valters, rakstnieks hipijs Alfrēds Stinkuls un tēlnieks Gļebs Panteļejevs.
Man bija svarīgi, ka šajā dokumentālajā filmā ir personāži, no kuriem katram ir savs uzdevums saistībā ar Gunāru Astru. Katrs meklē sevī savu Astru. Arī es to darīju, veidojot filmu. Tas ir dabisks process.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena trešdienas, 28. aprīļa, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!