Teātra dienas koncertu Satikšanās es sauktu par literāri muzikālu vakaru, lai gan zinu, ka cilvēki uz muzikāli literārajiem sarīkojumiem nenāk, – dzejnieks Jānis Peters paironizē, gaidot savai 75. jubilejai veltīto Teātra dienas koncertu Satikšanās, kurā skanēs gan viņa dzejas lasījumi, gan Raimonda Paula dziesmas ar viņa vārdiem. "Kamēr gulēju slimnīcā, Edvīns Raups atlasīja manus dzejoļus, kurus pirmajā daļā lasīs Latvijas Nacionālā teātra aktieri. Liela daļa ir no poēmas Nakts pēc tautasdziesmas. Otrajā daļā skanēs mūsu jaunais cikls Latvijas čigānu motīvi. Pagājušajā vasarā uzrakstīju sešpadsmit jaunas čigānu dzejas: gan skumjas, smeldzīgas, gan drastiski humoristiskas. Kivlenieks veido horeogrāfiju, Raimonds saka – būšot krāšņi." Latvijas Nacionālā teātra afišā solīti divpadsmit šādu koncertu – arī aprīlī un maijā.
Pēdējā laikā esat daudz rakstījis?
Šoziem pēkšņi smagi saslimu, biju divas reizes slimnīcā un tikmēr neesmu rakstījis. Tagad gribu apkopot vienā grāmatā visas savas teātra dziesmas kopš jaunības. Man to ir šausmīgi daudz, ap 24 izrādēm visos Latvijas teātros. Atsevišķām dziesmām būs arī notis, kuras sameklēt palīdzēs Juris Vaivods. Bet to es vairs nesaistīšu ar savu t. s. jubileju.
Kāpēc ieinteresējos tieši par čigānu motīviem? Esmu rakstījis dzejoļus par daudzām nācijām: par gruzīniem, armēņiem, ukraiņiem. Raimonds Pauls padomjlaikā Folkloras krātuvē dabūja čigānu melodijas un lūdza mani uzrakstīt vārdus. Liepājas estrādē Pūt, vējiņi! spēlēdams trīs nu jau ļoti zināmās čigānu dziesmas, Raimonds ar viņam piemītošo sarkasmu piebildis: "Dzejnieks ir Jānis Peters, viņš pats ir čigāns." Daudzi tam noticēja, jo tas, ko teica Raimonds Pauls, latviešu tautai likās aksioma. Starp citu, visām šeit dzīvojošajām tautām piemīt arī latviešu mentalitāte. Vietējie krievi šeit nesarunājas tik skaļi kā Maskavā.
Ineses Lūsiņas interviju ar Jāni Peteru lasi 27.marta KDi!