Viena no redzamākajām personībām Latvijas laikmetīgās arhitektūras procesā – projektēšanas biroja ARHIS vadītājs, arhitekts Andris Kronbergs – bija viens no tiem, kas lēma par labu biedrības Other Side studio projekta tālākam ceļam uz Venēcijas biennāles starptautiskās arhitektūras izstādi un pats ir kļuvis par Latvijas ekspozīcijas goda komisāru. Jūlija izskaņā nodevis Latvijas Arhitektu savienības padomes priekšsēdētāja stafetes kociņu nākamajam amata izpildītājam, Andris Kronbergs atzīst, ka līdz šim notikušās 14 gada skates arhitektūrā precīzi uzrāda kustību, kāda pēdējo gadu laikā ir notikusi Latvijas arhitektu galvās, – nostabilizējusies puslīdz vienota izpratne par vietu, kurā dzīvojam, un principiem, kādus ievērojam labprātāk. Starptautiskās arhitektūras izstādes kuratora Deivida Čiperfīlda izvirzītie jautājumi par arhitekta uzdevumu šodien un «kopīgo pamatu» jeb pilsētas telpu, kuras plānošanā jāiesaistās ne tikai šīs cunftes pārstāvjiem, bet arī valstij un sabiedrībai kopumā, ir klātesoši arī sarunā ar Andri Kronbergu.
Kā jūs savā arhitekta praksē izjūtat «iekšējo brīvību»?
Ja runājam par radīšanas procesu, protams, no vienas puses, tā vispirms ir norobežošanās un atbrīvošanās no stereotipiem vai zināmām shēmām. Ikreiz, ķeroties klāt jaunam darbam, es saku, ka nekad neko tādu neesmu darījis. Katru māju, ko sākam zīmēt, zīmējam tā, it kā nekad nebūtu nevienu māju zīmējuši. Tādējādi mēģinām attīrīt sevi no tā, ko esam darījuši iepriekš, un cenšamies izveidot oriģinālu domu. No otras puses – mēs nekad nevaram atbrīvoties no dzinuļiem, kas var radīt kādu jaunu risinājumu. Varat saukt to par kontekstuālo domāšanu vai kā savādāk, taču cilvēki vienmēr mēģina atrast kādu iemeslu, kāpēc darīt tā vai tā.
Interviju ar Andri Kronbergu lasiet ceturtdien, 23. augustā, Kultūras Dienas specizlaidumā Rīga Venēcijā!