Deviņi mākslinieki no Latvijas. Ņujorka–Vašingtona–Čikāga–Rīga

–20.04.2012), Latvijas Republikas vēstniecībā Vašingtonā (26.04.–12.05.2012) un „Driehaus” muzejā Čikāgā (Driehaus Museum, 18.–21.05.2012). Turklāt Čikāgā izstādes norise speciāli tika pieskaņota laikam, kad šajā pilsētā notika G8 un NATO līderu tikšanās. Pēdējā izstādes norises vieta – Rīga, dodot iespēju iepazīties ar šo izstādi arī Latvijā.Izstādes goda komisijas sastāvā ietilpst ASV Kongresa deputāti un Baltijas sanāksmes līdzpriekšsēdētāji – Ilinoisas štata pārstāvis Džons Šimkuss, Ohaio štata pārstāvis Deniss Kusiničs, ASV vēstniece Latvijā Džūdita G. Gārbere, Latvijas vēstnieks ASV Andrejs Pildegovičs, Latvijas vēstnieks ANO Normans Penke, Latvijas Saeimas deputāts un Ārlietu komisijas vadītājs Ojārs Kalniņš.Pēc izstādes organizatora Hamida Ladjevardi ieceres, lai izvairītos no nelielās Latvijas mākslas vides savstarpējo attiecību ietekmes uz izstādes sagatavošanu, mākslinieku un darbu atlase, veicot balsošanu internetā, tika uzticēta starptautiskai profesionāļu komisijai, kurā ietilpa kuratore un mākslas zinātniece, bijusī Latvijas Kultūras ministre Helēna Demakova, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu kuratore Irēna Bužinska, Igaunijas Mākslas muzeja direktore Sirje Helme (Sirje Helme), Ņujorkas izsoļu nama „European Evaluators” pētniece Dr. Alla Rozenfelde (Alla Rosenfeld), izdevuma „Art in America” redaktore un autore Eleanora Hārtnija (Eleanor Heartney).Izstādei atlasītie mākslinieku darbi pārstāv ļoti plašu tematisko un stilistisko spektru. Var teikt, ka tomēr par izstādes galveno, vienojošo vadmotīvu kļuvušas personības izjūtas, apcerot attiecības ar sabiedrību, dabu un vidi. Ievas Iltneres gleznas fascinē ar distancētu, šķietami bezkaislīgu, fantasmagorisku vēstījumu par mūsdienu patērētāja uzvedības modeli un lietu fetiša varenību. Leonarda Lagonovska uzmanības lokā ir indivīda un varas attiecību samezglojumi, kuru raksturojumu autors nemainīgi trāpīgi veic ar ironijas piedevu. Kaspara Bramberga lielformāta kompozīcijas atsvaidzina mūsu zināšanas par apkārtesošo priekšmetu strukturālo uzbūvi un to materialitāti. Ernests Kļaviņš konsekventi cenšas nojaukt robežu starp profesionālu gleznu un amatniecisku rokdarbu, apliecinot bērnišķīgu, naivu, komiksiem līdzīgu kompozīciju iedarbīgumu un spēku raksturot absurdam līdzīgās varas un sabiedrības attiecības mūsdienās. Harija Branta ogles zīmējumos likts uzsvars uz prasmīgu „cita cilvēka” klātbūtnes efekta radīšanu. Ingas Melderes gleznas ir vēl viens atraktīvs publiskās un privātās telpas robežu pārvarēšanas modelis. Savukārt Daigas Krūzes audeklos panākta reālistiska dabas parauga valdzinoša nosacītības pakāpe. Gluži cita nosacītības pakāpe tiek demonstrēta Andra Eglīša glezniecībā, akcentējot katra momenta, vietas un situācijas nozīmību. Miervalža Poļa darbu klātbūtne šajā ekspozīcijā liek apjaust mūsu mākslas attīstības intensitāti, dodot iespēju izbaudīt autora komentārus un viņa attiecības ar dabu, latviskās kultūras tradīciju un pasaules mākslas klasiku.Saistībā ar izstādi ir izdots katalogs ar Ohaio Universitātes profesora, mākslas kritiķa Marka Švēdes ievadu un mākslas kritiķes Eleanoras Hārtnijas priekšvārdu. Kataloga dizainu veidojis mākslinieks Ojārs Pētersons.Visu deviņu izstādes mākslinieku darbus papildus var aplūkot arī interneta vietnē www.importantlatvianartsts.lv.