Katrai mājai un dzīvoklim ir sava vēsture. Latviešu dzejnieka Aleksandra Čaka dzīvoklim Rīgā, Lāčplēša ielā 48–8 ir savs stāsts. Tas atrodas īres namā ar veikaliem, kas celts 1913. gadā kā baņķiera Johana Romana, vēlāk viņa mantinieku īpašums.
Aleksandra Čaka muzejs tika dibināts ar Rīgas domes lēmumu izcilā pilsētas dzejnieka A. Čaka pēdējā dzīves vietā, kur viņš dzīvoja no 1937. gada līdz pat savai nāvei 1950. gadā.
Piecdesmit gadu garumā unikālā kārtā saglabātas dzejnieka mēbeles, bibliotēka, vērtīgi mākslas darbi, sadzīves priekšmeti, fotoattēli, rokraksti, apģērbi un tekstilijas. Dzīvoklī saglabājusies dzejnieka darbus un pasaules skatījumu caurstrāvojošā īpašā aura. Tā ir vieta, kur ikvienam dota iespēja iejusties autentiskā vidē, kuru sadzīviski un garīgi veidojis un apdzīvojis pasaules mēroga rakstnieks – pilsētas un sieviešu apdziedātājs, latviešu modernās dzejas pamatlicējs – Aleksandrs Čaks.
Dzīvokļa divas istabas ir pārbūvētas un piemērotas apmeklētāju ērtībām un vajadzībām, kā arī dažādu izstāžu eksponēšanai, bet galveno vērtību – pilnīgu un autentisku ansambli veido istabas, kurās uzturējies un rakstījis dzejnieks. Par A. Čaka literāro interešu vērienu stāsta viņa latviešu un ārzemju autoru grāmatām bagātā bibliotēka, bet tā laika Rīgas mākslas dzīves auru palīdz radīt izcila mākslas darbu kolekcija.
Lāčplēša ielas 48 namu mākslinieka Vilipsona veidotais Čaka cilnis, kas piesaista garāmgājēju uzmanību un aicina viesoties muzejā. Čaka cilni kā vērtīgu mākslas darbu novērtēja mākslas profesionāļi un Rīgas iedzīvotāji, balsojot par Latvijas sabiedrisko mediju balvas Kilograms kultūras piešķiršanu.