Gleznotājs dzīvo Sārnatē, iet jūrā, reizēm noķer kādu zivtiņu, darina gan skaistu un lietojamu keramiku, gan lieliskus porcelāna autordarbus. Bet glezniecībā Jānis Kupčs ir viens attiecībās ar audeklu un krāsu. Mērogā 1:1. Tieši šīs mēroga attiecības katram no mums ir būtiskas. Izmantojot piesātinātus tumšus un gaismas izmirdzētus toņus, Jānis Kupčs būvē un kārto savu privāto telpu, savu Visumu.
Šajā izstādē Jānis Kupčs godīgi piedāvā ielūkoties procesā, kas materializējas mākslas darbā: «Tie, kuriem patīk staigāt gar jūru, vai vēl labāk – iebraukt jūrā ar mazu laiviņu, gan jau būs pamanījuši, ka reizēm mātei dabai patīk izspēlēt kādu triku un izjaukt šo vienkāršo zeme/debess vai augša/apakša kārtību, izdzēšot horizonta līniju. Piemēram, uzsūtot miglu vai vakara mijkrēsli. Pazūd ierastā telpas struktūra, nevar vairs «aiziet līdz stūrim, tad pa kreisi un tur būs durvis» – tur, kur ir tava istaba, mājas, ģimene, viss, kā ierasts.
Cilvēks nonāk telpā bez mēroga, ar kuru nevar identificēties, nav pieturzīmju. Kur nu ir tava patība, kur esi pats?»
Neizvairoties no Civita Nova telpas uzliktajiem nosacījumiem, tapuši darbi, kas valdzina ar savu kolorītu, gan kontekstā ar vidi, gan ārpus tās. Izstādē eksponēti arī atsevišķi darbi no iepriekšējiem radošajiem posmiem.