Rīgā notikušas Dainas Dagnijas, Edgara Jēriņa, Laimoņa Mieriņa, Kārļa Neiļa, Raimonda Staprāna, Lara Strunkes, Imanta Tillera, Leo Jaņa-Briedīša, Venitas Salnājas un Reiņa Zustera personālizstādes, tomēr aktualizējās nepieciešamība pēc “globālāka” vēsturiskā un stilistiskā kopskata. Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā ir uzkrāta pietiekami daudzveidīga trimdas kolekcija, un vairāk nekā 200 izstādē eksponētās gleznas, grafikas un skulptūras ļauj iepazīt galvenās šīs “paralēlās” mākslas pamatievirzes. Par koncepciju palīdzēja izšķirties Sigurda Vīdzirkstes atziņa, ka kopējās trimdas skates “nereprezentē neko. Dažādi stili, dažādas ievirzes, dažādas kvalitātes mākslinieki vienkārši neder kopā tāpēc, ka nepietiek ar to, ka visiem ir viena un tā pati tautība.” Izstādes kodolu veido izcilāko meistaru sniegums, kurā tautas gars un vēsturiskās saknes netradicionāli savijas ar jauniegūtām stilistiskām atziņām, ar mītnes zemju dabas iespaidiem no Austrālijas Zilajiem kalniem un Amerikas tuksnešiem līdz Zviedrijas šērām. Pirmā ekspozīcijas sadaļa atspoguļo bēgļu laika sākumu un 20. gadsimta 50. gadus, klasiķu Augusta Annusa, Valdemāra Tones, Ludolfa Liberta, Niklāva Strunkes, Sigismunda Vidberga daiļradi. Otrā iepazīstina ar daudzveidīgajām reālisma tendencēm, vienlaicīgi uzsverot novatorisma meklējumus no Jāņa Kalmītes ekspresīvajām rijām līdz Raimonda Staprāna Kalifornijas gaismas starojumam. Unikālu ieskatu fotoreālisma būtībā sniedz Rietumeiropā plaši pazīstamās Amerikas izcilības Vijas Celmiņas grafikas. Trešā sadaļa veltīta Latvijas mākslā vēlu ienākušajam abstrakcionismam, virziena paveidiem no tipiski amerikāniskā abstraktā ekspresionisma līdz cietās malas glezniecībai. Kopumā ekspozīcijā pārstāvēti ap 100 autoru no Eiropas (Leo Janis-Briedītis, Kārlis Neilis, Laris Strunke), ASV (Voldemārs Avens, Ilmārs Rumpēters, Fridrihs Milts, Ģirts Puriņš, Vitauts Vito Sīmanis, Sigurds Vīdzirkste) un Austrālijas (Imants Tillers, Lidija Dombrovska-Larsena, Reinis Zusters, Pēteris Ciemītis, Jānis Nedēļa). Latvijas Nacionālais mākslas muzejs ar lielu pateicību ir saņēmis dāvinājumus no māksliniekiem (Indra Avena, Gunārs Barens, Ināra Matīsa, Valda Ostreihere, Maira Reinberga, Valda Zibens), kā arī viņu radiniekiem un kolekcionāriem. Par reprodukciju uz izstādes ielūguma kā konceptuāli atbilstošākais trimdas atspoguļojums tika izvēlēta Maijas Eiziņas-Eieres fotokolāža “Vēstules no vecmāmiņas” – mākslinieces vīra, zviedru dzejnieka Bruno Eiera (Bruno Öijer) dāvinājums LNMM.
Latviešu māksla trimdā
Gleznotājs un mākslas teorētiķis Juris Soikans 1975. gadā secināja, ka “lielā izkliede, kādā dzīvojam, ir par iemeslu tam, ka mēs visumā ļoti maz zinām viens par otra darbu,” ar to pat nedomājot no ārpasaules dzelžaini izolēto Latviju. Jau gandrīz septiņdesmit gadus ārpusē tapusi paralēla latviešu radīta māksla, par kuru dzimtenē ir visai niecīga informācija.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.