R. Magrits vēlējās nevis uzdzīvot, bet strādāt – pēc atgriešanās dzimtajā Beļģijā mākslinieks veltīja laiku, lai izkoptu pats savu gleznošanas manieri, ko dēvēja par maģisko reālismu. Ilustrāciju ciklu franču rakstnieka un dzejnieka Lotreamona (īstajā vārdā – Isidors Dikoss) “Maldorora dziesmām” R. Magrits radīja 1945. gadā. Tajā manāma mākslinieka tā brīža daiļradei raksturīgā cietsirdības atblāzma un “melnais humors”. R. Magrits piedod sirreālistiskajai iztēlei savdabīgu solīdumu, paradoksu un slimīgumu. Mākslinieka radītie tēli ir biedējoši izteiksmīgi un pārliecinoši savā nereālistiskumā.
Renē Magrits. Maldorora dziesmas
Mazā beļģu pilsētiņā Lesinē dzimušais Renē Magrits (1898–1967) tiek pieskaitīts pie slavenākajiem un nozīmīgākajiem sirreālisma māksliniekiem. Jau studiju gados mākslinieka uzmanību piesaistīja dadaisms, futūrisms, kubisms.1927. gadā R. Magrits pārcēlās uz Parīzi un pievienojās sirreālistu grupai, taču trīs gadus vēlāk mākslinieks Francijas galvaspilsētu un sirreālistu grupu pameta, norādot, ka viņam nav pieņemama nebeidzamā uzdzīve un apziņas aizmiglošana ar dažādām vielām.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.