Stāsts par zirgiem Kurzemes-Zemgales hercogistē (1562–1795) vēsta gan par smagu darbu, gan par bagātību un greznību. No zirgu spēka bija atkarīga ļaužu dienišķā iztikšana kā laukos, tā pilsētās. Labi dokumentēts un līdz mūsdienām saglabājies ir stāsts par tīrasiņu zirgu audzēšanu Ernsta Johana Bīrona (1690–1772) īpašumos. Zirgiem bija būtiska nozīme arī Ketleru dinastijas valdīšanas gados (1562–1737), tomēr tieši hercoga Ernsta Johana personiskās intereses un aizraušanās dēļ Kurzemes-Zemgales hercogiste izcēlās apkārtējo galmu vidū ar lielisku zirgkopību. Vīnes galma sūtnis Krievijas galmā grāfs Ošteins (1693–1742) jokojis: «Kad Bīrons runā par vai ar zirgiem, viņš runā kā cilvēks; bet, kad viņš runā ar vai par cilvēkiem, viņš runā kā zirgs.» Ne visi ieredzēja Krievijas imperatores Annas I favorītu Bīronu, taču pat politiska pretinieka komentārā atklājas hercoga mīlestība pret zirgiem. Zirgi liecināja par īpašnieka statusu un labklājību, kuplināja galma pasākumus un bija vērtīga dāvana draugiem un labvēļiem.
Izstādē apkopoti un attēlos atspoguļoti daudzi interesanti fakti par zirgiem, staļļiem un ķēvnīcām, par to, cik darbinieku strādāja hercoga lielajos staļļos Jelgavā, kādi bija staļļi hercoga Ernsta Johana un viņa dēla hercoga Pētera laikā, kādas rases zirgi viņiem piederēja, kādas bija zirgu audzēšanas un vairošanas tradīcijas, kāda nozīme bija zirgiem galma ceremonijās un izpriecās.
Izstādes grafiskais un telpiskais dizains ir tapis divu mākslinieču – Līgas Beļakienes un Tatjanas Raičiņecas – sadarbībā. Izstādes tehnisko realizāciju īstenojis uzņēmums “Dekorāciju darbnīca”, iesaistoties Rundāles pils muzeja darbiniekiem. Līdz 28. februārim izstāde bija apskatāma Rundāles pils muzejā un Ventspils muzejs ir pirmā vieta, ar kuru sākas izstādes ceļojums.