Gada galā pieņemts pavilkt svītru pieredzētajam, sasniegtajam. Pavilkt svītru vai rezumēt audiovizuālā nozarē notiekošo kļūst arvien sarežģītāk. Dzīvojam ekrānu, audiovizuālo plūsmu un produktu ielenkumā, kinoteātros redzamais veido vien nelielu daļu no to filmu skaita, kuras ir pieejamas dažnedažādās platformās – legālās un apšaubāmās. Ārzemju eksperti jau ir paguvuši sastādīt 2019. gada labāko filmu sarakstus, sāk parādīties nomināciju listes, ir apbalvotas gada labākās Eiropas filmas, un būs vēl citas nominācijas un balvas, kas savilks 2019. gada galus.
Īsumā rezumēsim gada tendences: pasaules mērogā pārliecinoši nostiprinās interneta platformu loma, kuru vidū līdera pozīciju ieņem Netflix gan ar savu planetāro mērogu, gan kvalitatīvo oriģinālprodukciju – Netflix producētajām filmām un seriāliem. Šī tendence iezīmējās jau pērn, kad uz desmit ASV Kinoakadēmijas balvām Oskars pretendēja režisora Alfonso Kuarona filma Roma. Visticamāk, līdzīgs nomināciju birums sagaida šā gada Netflix veiksmi – filmu Laulības stāsts/Marriage Story ar Skārletu Johansoni un Ādamu Draiveru. Mūsdienu Vudijs Allens – ironiski intelektuālo attiecību drāmu tradīcijas turpinātājs režisors Noa Baumbahs – ir uzņēmis smalku melodrāmu par attiecībām. Līdzās ir vēl viens Netflix grāvējs – klasiķa Mārtina Skorsēzes Īrs /The Irishman – episka (trīsarpus stundu) gangsterdrāma, kas sakņojas XX gadsimta 70. gadu notikumos. Publiskajā telpā dominē vērtējums – Skorsēzes pēdējo gadu labākā filma, kaut ir arī remdenākas atsauksmes. Abas filmas no teikti parādīsies dažnedažādos balvu pretendentu sarakstos un glaimos Netflix pašapziņai. No kantora, kas 90. gados nodarbojās ar videokasešu piegādi pa pastu, tas ir kļuvis par pasaules mēroga spēlētāju, kam ir izdevies satricināt ierasto Holivudas industriju.
Eiropai ir savas problēmas – filmu pārpilnība un izaicinājums tām tikt ārpus savas valsts robežām. Latvijā tas šogad vislabāk ir izdevies divām filmām – Jura Kursieša drāmai Oļegs un Ginta Zilbaloža filmai Projām. Tie ir divi dažādi stāsti. Oļegs – sarežģīta kopprodukcija par sociāli nozīmīgu tēmu – nevienlīdzību Eiropā. Filma iekļuva Kannu festivāla programmā. Pēcāk to izrādīja kinoteātros Francijā, un tā ir apceļojusi piecdesmit starptautisku festivālu. Par pasaules līmeņa sensāciju ir kļuvis Gints Zilbalodis, kura vienpersoniski veidotā animācijas filma Projām ir recenzēta nozīmīgākajos ārvalstu medijos, un viņš ir nominēts nozīmīgai animācijas balvai ASV – līdzās Holivudas animācijas blokbasteru veidotājiem.
Kā ierasts, filmas, kas gūst panākumus ārvalstīs, Latvijā skatās kūtri, pamatā cilvēki izvēlas nacionālo pašapziņu stimulējošus darbus. Dvēseļu putenis ar vairāk nekā 200 000 skatītāju Latvijā ir tuvu absolūtam rekordam. Secinājums – filmas mēdz būt dažādas, un tām ir jābūt dažādām. To arī mums visiem novēlu!