Lietuva filmu šogad izvirzījusi ASV Kinoakadēmijas balvai Oskars nominācijā par labāko ārzemju filmu. Latvijas pusi šai kopdarbā pārstāv Studija Lokomotīve, no Lietuvas puses Studio Uljana Kim un Amrion no Igaunijas.
Režisora Kristijona Vildžūna filmas darbība norisinās 1989. gadā, īsi pirms Padomju Savienības sabrukuma un Lietuvas neatkarības atjaunošanas. Trīs astoņpadsmitgadnieki nodibina Senekas brālību, un par viņu moto kļūst frāze Dzīvo katru dienu tā, it kā tā būtu pēdējā. Tomēr drīz pēc tam, laikā, kad visa nācija izjūt īpašu vienotību Baltijas ceļā, divi no draugiem iemīlas vienā meitenē, draugi atsveš
Pēc nacionālās pirmizrādes Viļņā (šā gada 26. septembrī) lietuviešu presē tiek daudz un dedzīgi rakstīts par filmas skaņu celiņu – lai to ierakstītu, atkalapvienojās Lietuvas atmodas laiku populārākā rokgrupa Šiaures kryptis (Ziemeļu virziens), ko daudzi vēl arvien uzskata par visu laiku labāko lietuviešu grupu.
Režisors Kristijons Vildžūns ir šīs grupas vokālists un arī viens no tās līderiem. Filmā dzirdamas neierakstītas, tikai koncertos skanējušas dziesmas, kas tapušas laikā no 1986. līdz 1989. gadam. "Tolaik mēs spēlējām dzīvi, kas mūs ieskāva, laikmetu, kurš bruka, spēlējām cerību. Nešaubos, ka tam ir lielāka vērtība, nekā mūsu profesionalitātei," saka Kristijons Vildžūns.
Filmā svarīgu vietu ieņem leģendārais Baltijas ceļš, viens no būtiskākajiem notikumiem Baltijas valstu neatkarības atgūšanas laikā - 1989. gada 23. augustā apmēram divi miljoni cilvēku, sadevušies rokās, izveidoja gandrīz 600 kilometrus garu dzīvo ķēdi, kas savienoja Baltijas valstu galvaspilsētas.
Producents no Latvijas puses Roberts Vinovskis saka: "Savā ziņā tā ir zīmīga sakritība, ka šī filma, kurā tik nozīmīga loma ir Baltijas ceļam, vienlaikus ir arī pirmā kopražojuma spēlfilma, kuras veidošanā spēkus apvienojušas visas Baltijas valstis - gan Latvija, gan Lietuva, gan Igaunija. Filmas tapšanas gaitā radās joks, ka studijām būtu jāapvieno spēki un jānodibina kopuzņēmums Baltic Chain Production (nosacīti - Baltijas sadarbības ķēde). Šo nosaukumu ir varbūt mazliet sarežģīti iztulkot, tomēr, kaut arī joks, tas labi paskaidro domu – kopā mēs varam vairāk. Ja apvienojam spēkus, mums parādās plašākas iespējas kā finansiāli, tā profesionāli – ne velti starptautiskajā kino vidē brīnās, kādēļ savā starpā cieši sadarbojas Balkānu vai Skandināvijas valstis, bet mazajā Baltijā katrs iet savu ceļu. Mūsu studijai šī sadarbība veidojas ļoti veiksmīga un sniedz gandarījumu, plānojam arī turpmāk strādāt roku rokā ar kolēģiem kaimiņos."