Nedēļas sākumā publiskotās ASV Kinoakadēmijas balvas Oskars nominācijas atnesa divējādas izjūtas: pirmkārt, šīs ziņas pārvilka svītru trauslajai cerībai, ka būs izdevies tas, kas Latvijas kino nav izdevies vēl nekad, – tikt līdz Oskara nominācijai (par komponistes Lolitas Ritmanes mūziku Dvēseļu putenim), kā arī rimtu secinājumu, ka Kinoakadēmijas biedru gaume un orientieri tomēr ir garlaicīgi prognozējami.
Atpakaļ zelta laikmetā
Visvairāk Oskara nomināciju – desmit – šoreiz ir Netflix producētajai filmai Manks/Mank, kas kopš 4. decembra ir pieejama šīs kompānijas digitālajā platformā. Negribu atkārtoties, iedziļinoties šīs režisora Deivida Finčera filmas niansēs un vērtībās (par filmu rakstīju 2020. gada 23. decembra KDi), kaut nāksies. Melnbaltais, stilistiski filigrānais darbs ir veltījums Holivudas varonīgajai pagātnei un reflektē par ģeniālās filmas Pilsonis Keins (1941) tapšanas apstākļiem, pamatā par sarežģīto filmas scenārista Hermaņa Mankeviča personību un cīņu ar dēmoniem, pie kuriem var pieskaitīt gan alkoholismu, gan sarežģītās attiecības ar jauno Holivudas ģēniju, par brīnumbērnu dēvēto Orsonu Velsu.
Līdzšinējā Oskaru piešķiršanas pieredze liecina, ka kinoakadēmiķi (patlaban 9137) masveidā atmaigst, ieraugot talantīgi veidotas filmas par Holivudas vēsturi. Lūk, daži piemēri. Vienpadsmit Oskariem savulaik tika nominēta Mārtina Skorsēzes filma Aviators (2004) par izgudrotāju, producentu un hermofobu Hovardu Hjūzu ar Leonardo di Kaprio galvenajā lomā. Trim balvām tika nominēta brāļu Koenu filma Bārtons Finks (1991), kas reflektēja par zelta laikmeta Holivudu – XX gadsimta 30.–40. gadiem, to pašu laika periodu, kam veltīta filma Manks. Vienam Oskaram tika nominēts Devida Linča radikālais veltījums Holivudai Malholandas ceļš (2001). Nesenākais piemērs ir Alehandro Gonsalesa Injarritu Putncilvēks (2014), kura centrālais varonis ir izbijusi Holivudas zvaigzne, – šī filma tika nominēta deviņiem Oskariem.
Var arī pieminēt biogrāfiskās filmas, kas atnesušas balvas aktieriem, kuri iejutušies aizgājušo laiku dīvu lomās, – svaigs piemērs ir filma Džūdija (2019) par Holivudas zvaigzni Džūdiju Gārlendu, kas nodrošināja Oskaru Renē Zelvēgerei. Zinot to visu, Manka panākumus vismaz Oskaru nomināciju līmenī tik tiešām varēja prognozēt – te ir gan Holivudas vēsture, gan reāli personāži: scenārists Hermanis Mankevičs, kuru spēlē Gērijs Oldmens (nominācija kā labākajam aktierim), aktrise Meriona Deivisa, kuru tēlo Amanda Saifrida (nominācija kā labākajai otrā plāna aktrisei) u. c. Tradīcijas paliek tradīcijas – par spīti dažādiem uzlabojumiem un stratēģijām, kas ir vērstas gan uz režisoru sieviešu atbalstu, gan pilnvērtīgu dažādu rasu radošo personību iekļaušanu Oskara pretendentu listē.
Būtiskas tendences
Šī gada Oskars ieies vēsturē ar faktu, ka pirmo reizi par labāko režiju ir nominētas divas sievietes. Viena no tām ir Amerikā dzīvojošā ķīniete Hloja Džao, kas uzņēmusi drāmu Nomadu zeme/Nomadland. Tai jau ir bagātīgs uzvaru klāsts – filma ir saņēmusi balvas gan Eiropā, gan Amerikā, tās kontā ir Venēcijas kinofestivāla Zelta lauva, kā arī nesen iegūtais Zelta globuss. Šis fakts mudina domāt, ka mūsdienu drāma par klejotāju – spēcīgu sievieti, kas zaudējusi visu, – ir nopietna pretendente arī uz labākās filmas Oskaru.
Nedaudz pārsteidzošs ir fakts, ka balvai par labāko režiju ir nominēta debitante Emeralda Fenela, kura veidojusi filmu Daudzsološa jauna sieviete/Promising Young Woman. Filma stāsta par jaunu dāmu (lomā – Kerija Maligana), kuras mērķis ir atriebība izvarotājiem. Par labāko režiju ir nominēts Manka režisors Deivids Finčers, kā arī Lī Aizeks Čuns, kurš veidojis uz autobiogrāfiskiem faktiem balstītu drāmu par Amerikas korejiešu ģimeni Minari, un dāņu režisors Tomass Vinterbergs par filmu Vēl pa mēriņam/Another Round, kas ir asprātīgs pusmūža krīzes un alkoholisma mijiedarbes pētījums. Šai balvai reti tiek nominēti režisori, kuri nestrādā ASV. Kaut, ja atceramies pagājušā gada Dienvidkorejas filmas Parazīts triumfu dažādās Oskara pamatkategorijās, šo var uzskatīt par būtisku pēdējo gadu tendenci. Proti, līdzās amerikāņu meistariem uz labākā režisora godalgu pretendē arī Āzijas un Eiropas talanti.
Aiz Manka ar desmit nominācijām rindā sastājušās sešas filmas ar vienādu nomināciju skaitu – sešām. To vidū ir vēsturiskā drāma Čikāgas septītnieka tiesa/The Trial of Chicago 7 – Netflix producēta filma par norisēm 60. gadu izskaņā –, šim pašam laika periodam veltītā filma Jūda un Melnais Mesija/Judas and the Black Messiah, kā arī filma par mūziķi, kurš zaudē dzirdi, Metāla skaņa/Sound of Metal, paaudžu attiecību stāsts Tēvs/Father un jau pieminētās filmas Nomadu zeme un Minari.
Digitālais uzplaukums
ASV Kinoakadēmija ir īpaši pievērsusi uzmanību, lai nominēto aktieru vidū būtu dažādu rasu pārstāvji. No 20 nominācijām pirmā un otrā plāna aktieriem un aktrisēm teju puse (deviņas) ir māksliniekiem, kas nepārstāv Holivudas industrijā dominējošo balto rasi. Kā labākais aktieris ir nominēts pāragri mūžībā aizgājušais Čedviks Bouzmens par lomu Netflix producētajā drāmā Ma Reinijas melnā pēcpuse/Ma Rainey’s Black Bottom – viņam pēc nāves tika piešķirts arī Zelta globuss, kas nereti tiek uzskatīts par Oskara priekšvēstnesi. Arī pārējie konkurenti ir spēcīgi – īpaši Gērijs Oldmens (Manks) un Entonijs Hopkinss (Tēvs).
Līdzīgs līdzsvara princips raksturo arī pretendentes uz labākās aktrises titulu. Te ir gan temperamentīgā Viola Deivisa, kura nospēlējusi gadsimta sākuma blūza zvaigzni filmā Ma Reinijas melnā pēcpuse, gan Andra Deja, kura radījusi dziedātājas Billijas Holidejas tēlu uz biogrāfiskiem materiāliem balstītajā drāmā ASV pret Billiju Holideju/The United States vs. Billie Holliday. Ar viņām sacentīsies Frānsisa Makdormanda (Nomadu zeme), Vanesa Kērbija (Sievietes atlūzas/Pieces of Woman) un Kerija Maligana (Daudzsološa jauna sieviete).
2020. gads ir bijis īpašs un smags gads Holivudas industrijai, tas ir pirmais gads ASV Kinoakadēmijas balvas vēsturē, kad Oskaram varēja pieteikt filmas, kas nav izrādītas kinoteātros, bet tikai internetā, – vēl pirms gada nekas tamlīdzīgs nebūtu iedomājams. Nav arī īpašs pārsteigums, ka visvairāk nomināciju ir savācis digitālā laikmeta fenomens kompānija Netflix – 35 nominācijas. Nākamā ar 15 nominācijām ir klasiskā studija Disney, savukārt ar 12 nominācijām var lepoties vēl viens digitālā laikmeta bērns – kompānija Amazon, kas veidojusi drāmu Metāla skaņas, komēdiju Borata nākamā filma/Borat Subsequent Moviefilm (divas nominācijas) un drāmu Nakts Maiami/One Night in Miami (trīs nominācijas). Pirmo reizi par Oskariem cīnīsies Apple, kas piedāvā animācijas filmu Wolfwalkers (viena nominācija).
Pandēmija ir izrādījusies straumēšanas platformu un producējošo kompāniju labākais draugs. Izskatās, ka tā radīs iespēju šiem kinobiznesa digitālajiem revolucionāriem rotāties ar vērtīgām, tradīcijās balstītām brošām – Oskariem. 93. ikgadējā balvu pasniegšanas ceremonija notiks Losandželosā 25. aprīlī.
Oskara nominantu saraksts: oscars.org