Pirmais cilvēks uz mēness
@@@@
Režisors Demjens Šazels. Lomās Raiens Goslings, Klēra Foja u. c.
Komplimentus un prognozes par Oskariem turpina izpelnīties Bredlija Kūpera un Lēdijas Gāgas Zvaigzne ir dzimusi, bet tai uz karstām pēdām repertuārā seko vēl viena Holivudas filma, kurai ir izredzes saņemt balvas. Demjena Šazela pavērsiens no iepriekšējā darba, rotaļīgā mūzikla La La Land, uz biogrāfisku drāmu – stāstu par astronautu Nīlu Ārmstrongu, kurš gatavojas 1969. gada misijai uz Mēness, – var pārsteigt. Žanrs ir pilnīgi cits, bet profesionālisms un reālistiskais skaudrums, ar kādu 60. gadu norises iedzīvina režisors un viņa aktieri, ir nevainojams.
Piparmētra
@@@
Režisors Pjērs Morels. Lomās Dženifere Gārnere, Džons Galagers jaunākais u. c.
Šīs atriebes drāmas galvenā varone ir jauna sieviete Railija, kuras acu priekšā nogalināta viņas ģimene. Pēc traģēdijas un apliecinājuma, ka taisnība neuzvar, policisti un tiesas ir korumpētas, par Railijas (lomā – Dženifere Gārnere) vienīgo mērķi kļūst atriebība. Kaut arī aktrise lomā ieliek plosošas emocijas un smagu fizisku darbu, filma ir viduvējs Holivudas produkts. Tik vien tā prieka, ka trilleris ir veltīts sievietes atriebības spēkam. Kopš femīnās atriebes klasikas – Kventina Tarantīno Nogalināt Bilu (2003, 2004) – jau daudz laika aiztecējis, taču tas bija cita kalibra darbs.
Kafija un cigaretes
@@@@
Režisors Džims Džārmušs
Burvīgs Džima Džārmuša darbiņš, kuru veido īsfilmu/ epizožu virkne, un visas tās saista kafija un cigaretes. Filmējušies Džārmuša iecienīti aktieri un mūziķi (Bils Murejs, Džeks Vaits, Roberto Beninji u. c.). Joprojām sajūsminos par epizodi ar Keitu Blānšetu. Šī 2003. gada filma ir viena no teju klasiskām kino vērtībām, ar kuru Rīgā tiek atzīmēta Mākslas kino diena. Pirms trim gadiem starptautiski aizsāktā iniciatīva, kuru Rīgā svin kinoteātri KSuns un Splendid Palace, vēlreiz atgādina, ka kino ir mākslas fakts, nevis tikai prece ar virsuzdevumu pelnīt.
Kurts Fridrihsons
Režisore Dzintra Geka
Kamēr skatītājus pulcē Annas Vidulejas bohēmiskā spēlfilma Homo novus, pienākusi pirmizrāde vienpadsmitajai filmai no programmas Latvijas filmas Latvijas simtgadei – režisores Dzintras Gekas dokumentālajai filmai Kurts Fridrihsons. Galvenā varoņa – mākslinieka Kurta Fridrihsona (1911– 1991) – liktenī spoguļojas Latvijas sarežģītās vēstures kolīzijas. Nozīmīga loma filmā ir rakstniecei Gundegai Repšei un viņas personiskajam vēstījumam par Fridrihsonu kā mākslinieku, kādreizējās Franču grupas dalībnieku, nonkonformistu un politieslodzīto.
Arturs