Trešdien, 2. septembrī, tika atklāts Venēcijas kinofestivāls, kura programmā Kritiķu nedēļa tiks demonstrēta Itālijas un Latvijas kopražojuma filma Es piedzimu Rosellīni/ The Rossellinis, kuras autors ir izcilā itāļu režisora Roberto Rosellīni mazdēls Alesandro Rosellīni. Šis ir viņa debijas darbs. Iepriekš Rosellīni dzimtas pārstāvis ir strādājis par fotogrāfu un producenta asistentu Federiko Fellīni, Mārtina Skorsēzes un Deivida Linča filmās.
"Katra ģimene mitoloģizē savu pagātni, pilnu ar stāstiem un priekiem, dažreiz sāpīgākos konfliktus paslaukot zem paklāja. Šajā ziņā, iespējams, Rosellīni ir ģimenes hiperbola: glamūrīgi, kaislīgi un nepatiesi," atzīst režisors. Viņa pirmā dokumentālā filma ir personisks mēģinājums parādīt atklātu viņa lielās, mīļās un sarežģītās ģimenes portretu. Venēcijā tā tiks izrādīta trīs seansos – 10., 11. un 12. septembrī.
Latviju šajā projektā pārstāv filmu studija VFS Films. Ar savu itāļu kolēģi Rafaēli Bruneti (filmu studija B&BFilm) producents Uldis Cekulis ir iepazinies un sadraudzējies pirms vairākiem gadiem treniņprogrammā Eurodoc, kas ir orientēta uz dokumentālā kino kopražojumu veicināšanu. Programmā piedalās producenti, režisori un televīzijas programmu veidotāji.
"Pirms trim gadiem viņš man atsūtīja šī projekta tīzeri un vaicāja, ko es par to domāju. Šajā videorullītī bija samontētas Roberto Rosellīni bēres. Es teicu: nezinu, kādā veidā, bet noteikti gribu piedalīties šajā filmā," sarunā ar KDi atminas Uldis Cekulis. Jau pēc tam viņš ir uzrunājis Dāvi Sīmani pievienoties šim projektam kā scenārija līdzautoram un Valdi Celmiņu – kā galvenajam operatoram. Uldis Cekulis uzskata, ka Baltijas kinematogrāfisti izceļas ar ļoti augstu kadra kultūru, ko novērtē visā Eiropā.
Latviešu profesionāļi ir spējuši piedāvāt svaigu skatienu uz topošo darbu un iekustināt iepriekš iestrēgušus procesus, jo savā ziņā ir bijuši cilvēki no nekurienes. Jau vēlāk Dāvis Sīmanis itāļu režisora un viņa dzīvesbiedres aktrises Ingridas Bergmanes pirmā kopdarba Stromboli (1950) scenārijā ir atradis piezīmi, ka filmas galvenā varone ir tikusi iecerēta kā latviete, kaut arī vēlāk viņa ir kļuvusi par lietuviešu bēgli. "Tas vairs nebija svarīgi! Tas bija brīdis, kad sapratām, ka projektā neesam iesaistījušies bez pamata," smej Uldis Cekulis.
Šo gadu laikā filmas veidotāji ir devušies ceļojumos pie Alesandro Rosellīni radiniekiem, kuri apmetušies dažādās pasaules vietās. Viņi ir apmeklējuši Danholmenas salu, kurā savulaik ir dzīvojusi Ingrida Bergmane un uz kuru var nokļūt tikai ar laivu, un Itāliju, kur pabijuši pie Roberto Rosellīni vecākā dēla Renco Rosellīni. "Viņš ir kungs krietni jau gados, bet spējis saglabāt veselīgi cinisku skatu uz dzīvi, ko varēs dzirdēt arī šajā dokumentālajā filmā," piebilst producents. Viņš projektā ir uzņēmies arī otrā operatora lomu darbu apvienošanas kārtībā.
Uzņemšanas grupa ir viesojusies Katarā pie Roberto Rosellīni meitas bijušās dejotājas Rafaellas Rosellīni, kura ir pārgājusi islamā un pieņēmusi vārdu Nura, un Ņujorkā, kur pagājušajā gadā ir notikusi žurnāla Vogue Italia organizētā Rosellīni ģimenes fotosesija pazīstamā fotomeistara Marka Seligera studijā ar aktrises Izabellas Rosellīni piedalīšanos. Šī gada septembra numurā var iepazīties ar tā rezultātu. Dokumentālajā filmā Es piedzimu Rosellīni ir iekļauti arī dažādi arhīva materiāli un Alesandro Rosellīni filmētās videodienasgrāmatas fragmenti.
Uldis Cekulis atzīmē, ka tieši pirms diviem gadiem Alesandro Rosellīni ir apmeklējis Latviju un piedalījies projekta pirmajā publiskajā prezentācijā ikgadējā Baltijas jūras dokumentālo filmu forumā. "Mēs paņēmām velosipēdus un Baltajā naktī vizinājāmies pa Rīgas gaišajām un tumšajām vietām. Šis piedzīvojums bija nozīmīgs mūsu komandas saaugšanas procesā," atklāj producents, kurš kopā ar pārējiem filmas uzņemšanas ceļabiedriem ir spējis "aizmīties" līdz Venēcijas festivālam, kas būs izšķirošs brīdis tālākajā darba dzīvē. Par to, kad filmu izrādīs Latvijā, informācija sekos.