Šis ir stāsts par muzeja darbinieci Mēriju Grīnbergu (1909–1975). Viņa bija vienīgā brīvprātīgā, kura 1944. gadā devās līdzi vilcienam ar 700 kastēs iesaiņotām Latvijas muzeju vērtībām un kopā ar tām atgriezās Latvijā. Vācijas okupācijas spēki tās centās izvest, bet padomju okupācijas spēki atveda atpakaļ. Diemžēl Mērijas nopelni tolaik netika atzīti, gluži pretēji – viņa krita pastāvošās varas nežēlastībā, nesūrojoties pieņēma savu likteni un par pieredzēto gandrīz nevienam nestāstīja.
Šo uzdevumu ir uzņēmusies režisore un scenārija autore Kristīne Želve, kura iepriekš veidojusi tādas dokumentālās filmas kā Fedja (2012) par somu režisoru Teuvo Tulio un Manā mežā nav neviens (2015) par latviešu mākslinieku Hardiju Lediņu. Mērijas Grīnbergas personība viņu ir uzrunājusi izstādē 10 lietu stāsti par cilvēku un varu Stūra mājā (2014), kur par muzeja darbinieces drosmi vēstīja šī bīstamā ceļojuma laikā viņas valkātais kāda vācu armijas karavīra zābakpāris.
Melnīgsnēja sirma sieviete ar skaistām brūnām acīm, kura bieži sēdējusi kāpņu laukumiņā uz soliņa un smēķējusi papirosus, tā pirms astoņiem gadiem rakstīja žurnāliste Tekla Šaitere, kura bija piefiksējusi viņas 60.–70. gadu kolēģu atmiņas (raksts Mērijas bagātības, laikraksts Diena, 2008). Savukārt Kristīnes Želves topošās dokumentālās filmas pieteikuma videorullītī savu papirosu aizdedzina Latvijas Nacionālā teātra aktrises Daigas Kažociņas atveidotā muzeja darbiniece.
Atgriešanās Edinburgā
"Pārceļamies uz 1904. gadu," dokumentālās filmas Mērijas ceļojums pirmā kadra svinību dienā aicina producente Elvita Ruka. Vēsturisko inscenējumu uzņemšana sākas ar Mērijas vecāku, luterāņu mācītāja Jāņa Grīnberga (1869– 1923) un Mērijas Grosvaldas (1881–1973) bildināšanas ainu. Viņa bija slavenā gleznotāja Jāzepa Grosvalda (1891– 1920) dzimtas pārstāve. Lūk, arī viņš pats, trīspadsmitgadīgais jauneklis ar kārtīgi pieglaustiem matiem, kuru filmā atveido jaunais aktieris Kārlis Tols.
Kādas Jūrmalas privātmājas pagalmā ir pulcējušies XX gadsimta sākuma stilā ģērbti aktieri, kuri pacietīgi gaida savu filmēšanās brīdi un ļaujas nesteidzīgai valdošās atmosfēras ieelpošanai, bet paši mazākie lomu atveidotāji skraida pa plašo teritoriju un nododas dažādām rotaļām. "Palaidiet vēl ziepju burbuļus!" šim bērnu aicinājumam nespēj turēties pretī filmēšanas grupas tehniskā darbinieka sirds, un no burbuļu pūšamās ierīces viņš izpūš neskaitāmus burbuļus, ko iepriekš laidis kadrā.
"Savā namā, no kura ir palikušas vienīgi atmiņas, skaistu vasaru pavadīja plašā Grosvaldu ģimene," pagājušā gadsimta sākuma notikumu gaitu Edinburgā (tagadējie Dzintari) vispārējos vilcienos ieskicē Elvita Ruka. Pēc vairāk nekā 110 gadiem šo varoņu atveidotāji ir atgriezušies Jūrmalā, lai iemūžinātu filmā stāstu par "dzīvesspēku, pašaizliedzību, inteliģenci un izturību, kas palīdzējusi izdzīvot mūsu tautai un kultūrai", rakstīts Nacionālā kino centra bukletā Latvijas filmas Latvijas simtgadei.
Džūlijas klubkrēsls
Pie vienas no pagalmā augošajām priedēm novietots pīts klubkrēsls, kas uz šejieni atceļojis no režisora Jāņa Streiča leģendārās divsēriju televīzijas mākslas filmas Teātris (1978). "Saki, dārgais, ko mūsu Rodžers ir atradis tajā Tomā?" vaicāja aktrises Vijas Artmanes atveidotā varone Džūlija Lamberta, sēžot un vērojot viņu tenisa spēli. Vai atceraties? Īpaši Mērijas ceļojuma vajadzībām ir radīti zilibalti peldrati, kas pēc filmēšanas apsolīti Jūrmalas brīvdabas muzejam (Tīklu ielā 1).
"Nesolu, ka mums atradīsies zirgs, kas tos aizvilktu līdz muzejam," smejoties piebilst Elvita Ruka un iepazīstina ar Mērijas ceļojuma uzņemšanas tālāko maršrutu, kas metīs pamatīgus līkločus laikā. "Pēc Jāņiem mums ir ieplānota 1946. gada Līgo svētku svinēšanas filmēšana Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā," sarunā ar Dienu atklāj producente. Savukārt oktobrī Rīgā tiks sarīkotas Mērijas vecāku kāzas, kuru viesu vidū bijis gleznotājs Janis Rozentāls, rakstniece Anna Brigadere un daudzi citi.
Režisores Kristīnes Želves topošais darbs ir viens no projektiem, kas tika atbalstīts Nacionālā kino centra organizētajā programmā Latvijas filmas Latvijas simtgadei. Divu gadu laikā kopumā taps astoņas dokumentālās filmas, sešas spēlfilmas un divas animācijas filmas, kurām jau ir zināmi pirmizrāžu datumi. Mērijas ceļojums to piedzīvos 2018. gada 4. maijā Latvijas filmu maratona laikā un pēc pusgada būs skatāms Latvijas sabiedriskajā televīzijā.
Vairāk informācijas var lasīt interneta vietnē www.filmas.lv.