Festivāla programmā Baltijas fokuss iekļauti astoņi izcili Baltijas valstīs vai kopprodukcijā ar tām veidoti darbi, kas Latvijā tiks izrādīti pirmo reizi un kuriem piemīt labākais, kas raksturīgs Baltijas kino, – dokumentāla faktualitāte mijiedarbībā ar tēlainu kino valodu.
Programmā iekļauta dokumentālā filma Lēciens par lietuviešu jūrnieka Simas Kudirka izmisīgo lēcienu brīvībā, 1970. gadā burtiski pārlecot no padomju kuģa uz amerikāņu, un notikumu virkni, ko šis lēciens izraisīja galveno tā laika Aukstā kara pretinieku politiskajās nometnēs. Režisore Giedre Žickīte meistarīgi rekonstruē notikumus un dod iespēju izsekot to gaitai līdz pat mūsdienām. Filmu kopproducējusi Latvijas studija VFS films – producents Uldis Cekulis, viens no operatoriem Valdis Celmiņš. Filma jau ieguvusi Varšavas filmu festivāla balvu kā labākā pilnmetrāžas dokumentālā filma.
Filma Bijušo sajūtu zaudējums ir aizraujošs un dvēselisks trilleris, kurā spriedze, gaidas un cerības notur skatītāja uzmanību un emocionālo līdzpārdzīvojumu līdz pat beigām. Māsa meklē brāli, kas pazudis Kolumbijas narkomānu padibenēs. Igaunijā dzīvojošā kolumbiešu izcelsmes režisora Karlosa Lesmes (Carlos E.Lesmes) meistardarbs.
Roja Andersona mākslas un savdabīgā ziemeļu humora cienītāji varēs novērtēt Karla Ulsona (Carl Olsson) smalko un ambiento darbu Pa to laiku uz zemes. Filma vēsta par praktisko, un kā izrādās, ne vienmēr tik praktisko pasauli, kas nodarbojas ar mūsu "pēdējās pieturas šai saulē" sakārtošanu.
Omāru zupa ir unikāls globālās kinoindustrijas paraugs – Spānijas, Islandes un Lietuvas kopražojums, kas vēsta par maza Islandes ciematiņa iedzīvotāju dzīvi, kurā it kā nekas nenotiek un tajā pašā laikā viss ļoti notiek – tiek atvērta neliela kafejnīca, kurā saimnieko vecie, dzīves pieredzējušie zvejnieki. Silts, jokains un dzīvs pasaules malas un vienlaikus centra portretējums spāņu režisoru Rafa Moles, Pepe Andreu atspoguļojumā.
Igauņu režisores Evas Megi (Eeva Mägi) filma Skaistuma smagā nasta ir jaunās paaudzes māksliniecisks piegājiens traģikomiski poētiskam stāstam par ciema vīriem, kas skaistuma piepildīti, un viņu cīņu ar vareno Šņabja Garu.
Lietuviešu režisores Marijas Stonītes (Marija Stonyte) Viena dzīve par mūžīgo, viendienīgo, to, kāda ir dzīvības cena un …mums. Filmā īstenā Baltijas poētiskā kino tradīcijā visu pasaka bez vārdiem.
Jaunās režisores Elīnas Langes-Lonatamshvilli emocionālā filma Nemierīgās atmiņas uzņemta Gruzijā, pārvietoto bēgļu nometnē, kas izveidojusies pēc Krievijas-Gruzijas kara 2008. gadā. Par bērniem, kas uzaug trimdā, dzimtenes neiepazinuši, par vecākiem, kas nebeidz atcerēties un ilgoties. Par pasauli, kas jau teju piemirsusi un samierinājusies ar tik nesen vēl "karstā punkta" dziestošajiem pelniem. Filmu kopproducējuši filmu studija Mistrus Media un Latvijas Kultūras akadēmija.
Sirds aplis – kādas ekoloģiskas komūnas gala un sākuma dokumentējums emocionālā igauņu režisores Margitas Lillakas (Margit Lillak) portretējumā. Attiecību drāma ar ļoti izteiktu klātesamības efektu. Viena no nu jau reti sastopamām filmām, kas vēsta par to, kā rit dzīve modernajā Igaunijā.
Konkursa programmā Artdocfest piedalās 21 filma no dažādām pasaules valstīm. Programmā iekļauta režisora Viktora Kosakovska filma Gunda, kas ir viens šī gada visgaidītākajiem pasaules lielā dokumentālā kino notikumiem - melnbalta poētiska filma par cūkām, govīm un vistām. Režisors uzskata, ka pašā sākumā, Bībeles pirmajā lappusē ieviesusies kļūda un civilizācija aizgājusi pa pieskari.
Rīgā būs skatāma arī Irinas Tsilikas (Ityna Tsilyk) jau daudzu festivālu laurus plūkusī Zeme ir zila kā apelsīns, kurā vientuļā māte Anna un viņas četri bērni, kas dzīvo netālu no frontes līnijas Donbasā, uzņem filmu par savu dzīvi kara laikā. Kāds spēks piemīt maģiskajai kino pasaulei? Kā ar izdomu atspoguļot karu? Anna un bērni uzskata, ka labākais veids, kā nezaudēt cilvēcību, ir traumu transformēšana mākslā.
Krievijā upes kruīzus tautā mēdz saukt arī par "peldošajām iepazīšanās aģentūrām", un poļu izcelsmes zviedru režisors Ježi Sladkovskis uzskata, ka galvenais, ko visi cilvēki meklē, ir mīlestība. Tas viss filmā Rūgtā mīla.
Ārpus konkursa tiks izrādīta festivāla prezidenta režisora Vitālija Manska jaunākā filma Gorbačovs. Paradīze. Filma vēsta par vīru, kura izraisītās pārmaiņas mainīja pasauli. Viņš bija Atklātības (Glasnost) un Pārbūves (Perestroika) arhitekts. Berlīnes mūra nojaucējs. Taču arī Černobiļas avārijas noklusētājs, Tbilisi un Baku protestētāju apspiedējs. Padomju impērija sabruka viņa valdīšanas laikā un viņa paša tauta viņu par to nosoda. Ar pagātnes notikumu nastu plecos, vientuļais, nu jau vecais vīrs dzīvo sava mūža pēdējās dienas kāda tukšā Maskavas priekšpilsētas namā...
Informāciju par citām šīs programmas filmām un to seansiem šeit.
Abas festivāla programmas vērtēs starptautiskas žūrijas: Baltijas fokusa žūrijā režisore un producente Alīna Rudņickaja, kino kritiķis, Triestes festivāla programmas kurators Massimo Tria, kā arī filmu konsultants un Baltijas dokumentālā kino krusttēvs Tue Stēns Millers.
Artdofest konkursa žūrijā Latvijas Nacionālā kino centra direktore Dita Rietuma, žurnālists un raidījumu vadītājs Artemijs Troickis, žurnālists, rakstnieks Vladimirs Pozners.
Baltijas fokusa konkursa programmas uzvarētāji – labākā filma un labākais režisors – saņems festivāla galveno balvu Hercs, kas radīta par godu ievērojamajam kino režisoram Hercam Frankam. Balvas dizaina autors – tēlnieks Aigars Zemītis.