Šogad, atzīmējot 120 gadus kopš pirmās kinofilmas demonstrācijas Rīgā, par Doma dārza brīvdabas filmu programmas tēmu izvēlēts sauklis "Kino par kino", informēja biedrības Ascendum pārstāve Zaiga Pūce. Atbilstoši tematikai, programmā iekļautas Latvijas spēlfilmas un dokumentālās filmas, kurās pats kino ir izpētes objekts, centrālais varonis un galvenais stāstītājs. Kino uzņemšana un demonstrēšana ir būtisks komponents izvēlēto filmu sižetā, stilistikā, noskaņā un vēstījumā. Programmu sakārtojusi kino vēsturniece, NKC informācijas speciāliste Kristīne Matīsa.
Kinovakari Rīgas Doma dārzā norisināsies visu jūlija mēnesi reizi nedēļā. Katra filmu vakara ievadā paredzēts kāda speciālista stāstījums par konkrētajā vakarā demonstrēto kinodarbu.
7. jūlijā, iekļaujoties Jāņa Streiča kino gada priecīgajā virpulī, tiks demonstrēts ievērojamā latviešu filmu režisora pirmais patstāvīgais kinorežijas darbs – spēlfilma Šauj manā vietā (1970). Filma stāsta par latviešu puisi Jezupu (Bērtulis Pizičs), kurš 1917. gadā piesakās strādāt revolūcijas labā un tiek nosūtīts uz Krievijas vidieni. Tas ir laiks, kad kinematogrāfs tikko dzimis, tāpēc jaunajam "produktam" piedēvē maģiskas spējas un to nodarbina visādām vajadzībām – Jezups ar filmu palīdzību aģitē tautu stāties Sarkanajā armijā, filmu producents Panovs (Oļgerts Dunkers) ar melodrāmām pelna naudu, un galu galā arī filmas vērienīgajā finālā kinodemonstrēšanai ir būtiska nozīme. Filmā redzams arī pats Jānis Streičs garīdznieka-viltvārža Arsēnija lomā. Ievadvārdus seansam teiks kinokritiķe Daira Āboliņa, kura šogad raksta grāmatu par visām 22 Streiča spēlfilmām.
15. jūlijā skatītājiem tiks piedāvāta režisora un operatora Romualda Pipara dokumentālā filma Monētas dubultportrets (2008), kurā apkopoti uz 8 mm kinofilmas dokumentēti amatierfilmējumi, kas atklāj vēl līdz šim neredzētu Latvijas kultūrvēstures dārgumu krātuvi. Filmā nav neviena kadra, kas būtu uzņemts vēlāk par 20. gadsimta 80. gadiem, tas ir līdz vissīkākajai detaļai autentisks stāsts par to, kā cilvēki Latvijā dzīvoja pirms gadiem 40-50, un iemūžina dziļi personiskus, bet arī vispārcilvēciskus notikumus – kāzas, bēres, bērnu pirmos solīšus. Filmā ir daudz arī tieši padomju laikiem raksturīgu sižetu – rindas veikalos, svētku gājieni, pionieru zvēresti, lepnums par mašīnu, kurai nauda krāta gadiem.... Pirms filmas par darbu pie tās stāstīs pats režisors Romualds Pipars, kurš savā studijā caurskatījis desmitiem kilometru 8 mm filmlentes.
21. jūlijā Rīgas Doma dārzā tiks demonstrētas divas dokumentālās filmas – Roberta Rubīna Kā tev klājas, Rūdolf Ming? (2010) un Ivara Zviedra un Ineses Kļavas Dokumentālists (2012). Roberta Rubīna filma stāsta par padsmitnieku no Talsiem, kurš uz papīra strēmelēm zīmē šausmu filmas un trillerus, turklāt pats šīs filmas demonstrējot apskaņo, emocionāli runādams varoņu tekstus dažādās balsīs. Reiz Rūdolfs piekrita mācītāja ierosinājumam jaunās baznīcas atklāšanai uzzīmēt filmu par Bībeles sižetiem… Filma padarīja populāru tās galveno varoni Rūdolfu Miķelsonu, liekot sabiedrībai un dažādiem medijiem vēl vairākus gadus pēc pirmizrādes ik pa laikam interesēties – kā tev klājas, Rūdolf?
Savukārt Ivara Zviedra un Ineses Kļavas īpaši populārā dokumentālā filma portretē kādu citu kolorītu personību - Ķemeru tīrelī dzīvojošo Intu, kura ir izcila filmas varone ar spēcīgu raksturu, tomēr drīzāk gatava filmētājam uzlikt lāstu, nekā ļauties kinokamerai. Ar apstulbinoši vienkāršiem jautājumiem Inta liek domāt par kinodokumentālista profesiju, par kuru viņas viedoklis nebūt nav glaimojošs. Turklāt kadrā jēgpilni apspēlēta kinokameras fiziskā klātbūtne – atšķirībā no ierastās dokumentālistu izlikšanās, ka kinokameras vispār nav. Ievadvārdus lekcijai teiks filmas Dokumentālists režisors Ivars Zviedris.
28. jūlijā kinovakarus noslēgs Dāvja Sīmaņa dokumentālais inscenējums Escaping Riga (2014), dokumentālos notikumos balstīts stāsts par divām izcilām 20. gadsimta personībām – Sergeju Eizenšteinu un Jesaju Berlinu –, kas abi dzimuši un bērnību pavadījuši Rīgā, bet drīz vien šo pilsētu pametuši. Izsekojot abu varoņu dzīves gaitām uz 20. gadsimta pirmās puses dramatisko notikumu fona, filma stāsta, kā viens no viņiem kļūst par "izcilāko savas paaudzes kinorežisoru" totalitārajā Padomju Savienībā, bet otrs – par "izcilāko savas paaudzes domātāju" liberālajā Lielbritānijā. Filmas žanriskais apzīmējums ir dokudrāma, taču tā neizmanto nevienu autentisku vizuālu dokumentu (fotogrāfijas, rokrakstus, kino arhīvu – neko no tā, ko esam pieraduši redzēt vēsturiskā dokumentālā filmā); viss "arhīva materiāls" uzfilmēts mūsdienās ar 8 mm kinokameru, liecinot, ka filmas autori virtuozi pārvalda kino izteiksmes līdzekļu arsenālu. Pēdējā kinovakarā ievadvārdus teiks filmas Escaping Riga režisors Dāvis Sīmanis, arī pazīstams kinoteorētiķis.