Filmas Janvāris pirmizrāde notika Traibekas kinofestivālā (ASV), kurā izpelnījās žūrijas balvu kā labākā ārzemju filma, uzsākot savu panākumu ceļu cauri dažādiem kinoforumiem. Uz Latvijas ekrāniem Janvāris nonāca 11. novembrī. Pirmajās trijās nedēļās šo filmu noskatījās vairāk nekā 23 000 skatītāju, kas ļāva sasniegt Latvijas kino rudens maratona rekordu.
Šī filma tēmē uz Nacionālo kino balvu Lielais Kristaps kategorijās Labākā pilnmetrāžas spēlfilma, Labākais spēlfilmas režisors, Labākais aktieris galvenajā lomā (Kārlis Arnolds Avots) un citās. Uz labākās pilnmetrāžas spēlfilmas nosaukumu pretendē arī režisora Aika Karapetjana melnā komēdija Sema ceļojumi (kopumā 11 nomināciju), brāļu Ābeļu stāsts par laikmetīgas mākslas vidi Nemierīgie prāti (10), režisores Lindas Oltes sociālā ģimenes drāma Māsas un režisora Uģa Oltes mitoloģiskais trilleris savvaļā Upurga – abi šie kinodarbi ir saņēmuši pa septiņām nominācijām katrs.
Par labākās pilnmetrāžas dokumentālās filmas balvu cīņā iesaistīsies režisora Ivara Zviedra kinodarbs Bahs pret Covid, režisoru Pētera Krilova un Ivetas Budrevičas filma Hekabes jautājums, režisores Ievas Ozoliņas kinodarbs Mana māte valsts, režisores Kristīnes Briedes filma Svārstības un Latvijas dokumentālā kinoklasiķa Ivara Selecka jaunākais veikums Zemnieki, kas turpina viņa mūža darbu – piecdesmit gadu garumā fiksēt Latvijas laukus un cilvēkus –, kas aizsākās ar filmu Apcirkņi (1973).
Savukārt Latvijas kino šajā gadā visspilgtāk ir debitējuši trīs autori – režisors Mārcis Lācis ar sirreālo komēdiju Revolūcija par krīzi teātra aizkulišu pasaulē, režisors Toms Harjo ar trīs mūslaiku attiecību dekonstrukciju Sēklis un režisore Elza Gauja ar dokumentālo filmu Tikmēr Lucavsalā. Arī viņas debijas spēlfilma Mamma vēl smaida ir tikusi pie vienas nominācijas – to ir ieguvusi Baiba Broka kategorijā Labākā aktrise galvenajā lomā.
Šajā reizē ar balvu par mūža ieguldījumu filmu mākslā tiks godināts kinodramaturgs Alvis Lapiņš, kura darbu vidū ir scenāriji filmām Tās dullās Paulīnes dēļ (1979), Emīla nedarbi (1985), Zītaru dzimta (1989), Ziemassvētku jampadracis (1993) un daudzām citām.
Jāpiebilst, ka kopumā Nacionālajai kino balvai Lielais Kristaps šogad tika pieteiktas 14 pilnmetrāžas spēlfilmas, sešas īsmetrāžas spēlfilmas, trīs mazākuma kopražojuma filmas, 17 pilnmetrāžas dokumentālās filmas, 16 īsmetrāžas dokumentālās filmas, piecas daudzsēriju filmas, trīs animācijas filmas un 19 studentu filmas no LKA Nacionālās filmu skolas, RISEBA un Latvijas Mākslas akadēmijas.
Nacionālās kino balvas Lielais Kristaps festivāls norisināsies 2023. gadā no 23. līdz 26. februārim. Šajā laikā skatītājiem būs iespēja vienkopus noskatīties balvai nominētās filmas, piedzīvot jaunu kinodarbu pirmizrādes un tikties ar to autoriem. Svinīgo ceremoniju 26. februārī varēs vērot klātienē vai Latvijas Televīzijas un Lsm.lv tiešraidēs. Vairāk informācijas par Nacionālo kino balvu var lasīt interneta vietnē Lielaiskristaps.lv.