Izstāde veltīta latviešu aktierkino sākotnei, aptuveni divdesmit gadu ilgam laika posmam pirms Otrā pasaules kara. Amerikas kino vēsturē šo laiku dēvē par Holivudas zelta laikmetu, Latvijā tikmēr ar ierobežotiem tehniskajiem līdzekļiem, bet ar lielu entuziasmu mazos filmu uzņēmumos tapa pirmās filmas.
No 1920.–30. gadu neatkarīgās Latvijas laika aktierkino līdz mūsdienām saglabājušās tikai dažas filmas. Rakstniecības un mūzikas muzejā uzkrātas dažādas liecības, kas ļauj gūt priekšstatu par mūsu pirmajām filmām, un izstādei atlasītas gan fotogrāfijas, gan dažādi vērtīgi, procesam piederīgi priekšmeti: vēstules, rokraksti, dokumenti, arī daži skaņu ieraksti.
Ceļā uz Latvijas Holivudu piedāvā ielūkoties vairāk nekā desmit filmās, kas iezīmē aktierkino attīstību no pirmajām mēmajām filmām (Es karā aiziedams (1920), Laiku viesulī, Fricītis jūrmalā (1921), Psihe, Vilkiem mests laupījums (1922), Lāčplēsis (1930) līdz skaņu filmām (Tautas dēls (1934), Dzimtene sauc (1935), Zvejnieka dēls (1939), Aizsprosts (1940) un pirmajai latviešu padomju aktierfilmai Kaugurieši (1941).
Izstādē filmas strukturētas trijās daļās – ir nacionālpatriotiskas, komiska rakstura filmas un melodrāmas, tādējādi pievēršot uzmanību gan žanru dažādībai, gan mūsu aktierkino sākotni raksturojošai iezīmei – mitoloģiskās saknes saplūdinot ar sava laika realitāti un tematiski pievēršoties nozīmīgiem mūsu vēstures un Latvijas valsts veidošanās notikumiem, kino apliecina sevi kā neatņemamu nacionālās kultūras daļu.
Izstāde arī atklāj, ka Latvijas aktierkino sākotne cieši saistīta ar teātri. Profesionālie aktieri gūst jaunu pieredzi kino, un teātris ir vieta, no kurienes filmēšanas vajadzībām iegūt rekvizītus, ūsas un parūkas.
Izstādes veidotāji: RMM Krājuma izpētes nodaļas vadītāja Līvija Dūmiņa, mākslinieks Gundars Gulbis, konsultēja kino zinātniece Inga Pērkone.
Izstāde tapusi ar Latvijas Republikas Kultūras ministrijas atbalstu.