Filma sniedz ieskatu Kremļa varas aizkulisēs 2000. gadā, kad Vladimirs Putins pirmo reizi tika ievēlēts par Krievijas prezidentu. Režisors Vitālijs Manskis par savu filmu saka: "Smagas un ielaistas slimības pārvarēšanai nepieciešams uzstādīt diagnozi un izsekot saslimšanas vēsturei. Ar šādu loģiku es pievērsos filmai par notikumiem, kas sekoja pēc negaidītās Krievijas prezidenta Borisa Jeļcina atkāpšanās 1999. gada 31. decembrī. Es biju liecinieks un dalībnieks operācijai Pēctecis, kas pacēla Vladimiru Putinu līdz Maskavas troņa augstumiem. Manas liecības ir svarīgas ne tikai Krievijas sabiedrībai, lai tā tiktu izdziedināta no smagas slimības, bet arī citām valstīm, lai pasargātu tās no brīvības zaudēšanas."
Dokumentālās filmas Putina liecinieki pamatā ir Mansku ģimenes privātā arhīva video un Vitālija Manska filmu darba materiāli, kas līdz šim nav nonākuši līdz ekrānam. Šodien, skatoties 2000. gadā filmēto materiālu, redzam, ka jau tad bija nojaušams, kā notikumi Krievijā attīstīsies.
Nacionālā kino centra vadītāja kinokritiķe Dita Rietuma filmu raksturo kā "vienu no dekādes spēcīgākajām / stindzinošākajām dokumentālajām filmām, kas ielūkojas polittehnoloģiju monstrozajās aizkulisēs, manipulācijās un to rezultātos. Būtībā unikāls un biedējošs XXI gs. Frankenšteina stāsts."
Karlovi Varu Starptautiskajā filmu festivālā skatītāju pārpildītā zālē filma Putina liecinieki piedzīvoja pasaules pirmizrādi, bet Latvijas pirmizrāde gaidāma oktobrī Rīgas Starptautiskā filmu festivāla (Riga IFF) ietvaros.
Putina liecinieki ir trīs studiju kopražojums, ko veido Vertov (Latvija), Golden Egg Production (Šveice) un Hypermarket Films (Čehija). Filmas radošajā komandā Latvijas pusi pārstāv skaņu režisors Anrijs Krenbergs, komponists Kārlis Auzāns, montāžas režisore Gunta Ikere, kā arī režisors Vitālijs Manskis un producente Natālija Manska, kuri kopš 2014. gada beigām par savām mājām sauc Latviju.
Filma tapusi sadarbībā ar TV kanāliem ZDF/Arte un Настоящее время, Čehijas, Šveices un Latvijas televīzijām. Finansiāli filmas veidošanu atbalstīja Čehijas Filmu fonds, Nacionālais kino centrs, Valsts kultūrkapitāla fonds un CineForom (Šveice).
Ilona Kulda
ērce
zvirbulēns