Filma Bedre ir sociāla drāmas filma jauniešiem, kas stāsta par desmitgadīgo Markusu, kuram jāpiemērojas jaunajai dzīvei laukos pie omes. Pēc kaimiņu meitas Emīlijas nievājošiem izteikumiem par zēna tēvu, Markuss nolemj meiteni nežēlīgi pārmācīt. Tam seko smagas sekas ar negatīvu rezonansi visā ciemā. Vienīgais, ar ko zēns tobrīd spēj atrast kopīgu valodu un iemeslu izbēgt no vecmāmiņas uzliktā soda, ir mežā dzīvojošais vecais Jūrnieks. Abi kļūst par viens otra iedvesmotājiem un savu noslēpumu glabātājiem. Tikai nejaušu apstākļu sakritība novērš Emīlijas mammas plānotās sankcijas pret Markusu, un zēna statuss apkārtējo acīs kardināli mainās.
Maratons
Scenārijā savīti trīs skarbi Janas Egles stāsti - Bedre, Aiziet jūriņā un Gaismā.
"Pirmais brīdis, kad man radās šī ideja, bija dzirdot fragmentu radio, tieši no stāsta Bedre. Es izlasīju grāmatu un uzreiz "uzsēdos" uz vēl diviem stāstiem. Nekad nebiju iedomājusies, ka savienot šos trīs stāstus vienā dramaturģiskā darbā būs tik grūti. Mani mēģināja pārliecināt, ka Gaismā šajā stāstā nevajag likt, tā esot atsevišķa filma, taču es ļoti spītīgi iestājos, ka gribu," portālam Diena.lv stāsta filmas režisore Dace Pūce.
Pie scenārija režisore kopumā strādāja divus gadus un tā līdzautori ir Pēteris Rozītis un Monta Gāgane. Dace Pūce piebilst, ka tas ir ilgs laika posms, kurā ir radusies cieša saikne un līdzpārdzīvojums katram varonim. Savukārt par interesantāko brīdi uzskata teksta atdzīvošanos un saka: "Tas, kā no rakstītā vārda viss atdzīvojas ir maģisks brīdis. Uz papīra var uzrakstīt visu ko, papīrs to pacietīs, bet tajā brīdī, kad kāds tos vārdus sāk runāt un sāk darīt, tā ir tā režijas un kino maģija."
Bedre ir režisores pirmā pilnmetrāžas spēlfilma. Viņa uzsver - atšķirībā no īsfilmām šis ir maratons, un tam pieiet ļoti strikti. "Man ir diezgan skaidrs, ko es gribu ar aktieriem iekšēji panākt. Runa jau nav tikai par tekstu, runa ir par viņu dzīvēm, kādas tās ir bijušas iepriekš, kas notiek un, kur viņi nonāk. Līdz ar to uzdevumi tika doti mēģinājumos, kurus sākām jau pavasarī, lai aktieris vienkārši neatnāktu un neatražotu sevi. Ja viņiem nav tā uguns, kas ved un rāda ceļu, tad viņi sāk iet uz kurieni grib. Pamēģināsim kopā, pamēģināsim šādi tādi – tas neder. Es domāju, ka arī producente nebūtu laimīga, ja es sāktu kaut ko mēģināt un pārtērētu laiku," saka Pūce
Producente Kristele Pudane apstiprina, ka strādāt ar Daci Pūci ir ļoti produktīvi un efektīvi, jo viņa vienmēr ir sagatavojusies. Kristele Pudane saka, ka tas attiecas pilnīgi uz visu – darbs ar aktieriem, kā jau tika minēts, norisinājās vairākus mēnešus pirms filmēšanas, tā arī, dodoties ar visu radošo komandu uz lokācijām, visas ainas tikušas izmēģinātas iepriekš.
"Jo labāk mēs būsim sagatavojušies, jo kvalitatīvāk un operatīvāk mēs spēsim laukumā strādāt. Tā kā filmēšanas laukumā mums ir arī bērni, tad ar virsstundām mēs nevaram strādāt. Līdz ar to, protams, improvizācija kaut kur pastāv, citreiz tiek piedāvāti kādi jauni risinājumi un aktieri sniedz savu pienesumu, bet principā mēs ļoti strikti turamies pie plāna," stāsta Pudane.
Bērni bērniem
Galvenās lomas, desmitgadīgā Markusa atveidotājam Damiram Onackim šī ir pirmā filmēšanās pieredze. Pats Damirs par aktieri kļūt nebija plānojis. To, ka lomai tiek meklēts desmitgadīgs puika sociālajos tīklos uzzināja viņa mamma. Markusa lomai tika kastingoti vairāk nekā 600 puikas, kopā filmā tagad galvenajās lomās ir pieci bērni.
Dace Pūce pati ir studējusi aktiermeistarību gan Amerikā, gan Anglijā, un četrpadsmit labākajiem bērniem režisore vadīja aktieremeistarības apmācības. "Visi bērni, kas nāca bija lieliski un talantīgi, taču mūsu prasības ir specifiskas. Galvenās lomas atveidotājam ir pilns un ļoti sarežģīts spektrs ar emocijām, no dusmām un naida līdz sajūsmai un mīlestībai. Tur ir jāparāda viss!" saka režisore Dace Pūce. No tiem četrpadsmit režisore atlasīja vien piecus bērnus. Viņi tika apmācīti strādāt ar kameru. Režisore saka, ka aktierim ir jāmāk gan uz sitienu iejusties savā emocijā, gan ar ķermeni kustēties tā, lai pēc tam to var samontēt. Viņa uzsver, ka darba specifika ietver labi attīstītu gan ķermeņa, gan prāta koordināciju.
Damirs stāsta, ka režisores apmācībās viņiem ir tikuši uzdoti dažādi uzdevumi, piemēram, kā ar vārdiem paskaidrot emocijas, un tajās nav gājis grūti. Filmēšanās procesā jaunajam aktierim vislielākās grūtības sagādā ainu atkārtošana atkal un atkal no jauna, savukārt iegaumēt tekstu esot viegli. Damirs droši saka, ka izbauda filmēšanu, taču vēl joprojām nezina vai vēlās savu karjeru saistīt ar aktiermeistarību, piebilstot: "Man vienkārši patīk tas, ko es tagad daru."
Auditorija, kā saka filmas producente, ir savā veidā unikāla. Tā ir bērnu, jauniešu un ģimenes filma, taču tas itin nemaz nav bērnu pasaku stāsts – problēmas un pārdzīvojumi filmā tiek rādīti ļoti reāli un atklāti.
Filmas režisorei un producentei ļoti svarīgs posms bija iespēja prezentēt filmu bērnu auditorijai Rīgas starptautiskajā filmu festivālā (Riga IFF), lai saprastu vai iecerētā vīzija un stāsts nav pārāk biedējošs.
"Tur bija bērni vecumā no deviņiem līdz četrpadsmit gadiem. Mūsu piecpadsmit prezentācijas minūtes izvērtās četrdesmit minūšu garā diskusijā. Tas bija pārsteidzoši, ka no bērnu puses interese bija tik liela, un arī spēja analizēt dažādos līmeņos, kurš stāstā ir vairāk, kurš mazāk pie vainas. Tas, kas mums patika visvairāk un kāpēc mēs to filmu vispār taisām, ir tas, ka bērni sāka atvērties, sāka dalīties ar savām problēmām, ar savu pieredzi par dažādiem pāri darījumiem. Mūsu sabiedrībā tā jau ir kļuvusi par normu, ka kāds kādu apceļ un neidentificē to, kā reālu emocionālu vai fizisku vardarbību. Šis ir viens no aspektiem, kāpēc mums ir svarīgi runāt un rādīt to bērniem," atklāj Kristele Pudane.
"Mēs visi mēdzam tiesāt pirms uzzinām, kāpēc kāds rīkojas tā vai citādi. Filma ir par dzīvi, par mums, par greizsirdību, taču galvenokārt par bailēm mīlēt. Kad cilvēks sāk mīlēt, viņš atveras un baidās, ka kāds viņam nodarīs pāri, un tā dzīvojam mēs visi. Tas ir filmas pamats. Tā dzīvo visi šie pieaugušie, un puika to redz," saka režisore.
Scenārijs izkonkurē Holivudu
Filmas Bedre aktieru ansambli veido Dace Eversa, Indra Burkovska, Inese Kučinska, Egons Dombrovskis, Aigars Vilims u.c., taču līdzās pašmāju aktieriem smagam liktenim nolemtās Smaidas lomu atveidos godalgotā un starptautiski pieredzējusī poļu aktrise Agata Buzeka. "Mums bija nepieciešama kalsna gaišmate, kas varētu nospēlēt šo upuri. Lai atrastu Agatu mēs braucām uz Poliju," saka režisore Dace Pūce.
"Mana tēla vārds ir Smaida, lai gan patiesībā viņa nekad nemaz nesmaida. Viņa visu laiku atrodas zem liela, liela spiediena… tas ir ļoti traģisks tēls. Atliek tikai cerēt, ka tad, kad viņa spēs tikt prom no visa, kas ir noticis ar viņu iepriekš, viņa atradīs dzīvē ko jaunu, bet līdz šim viņai ir bijusi ļoti grūta dzīve, un es izjūtu žēlumu pret viņu. Man patīk iedomāties, ka scenārijā viņai vēl atradīsies, kāds cerības stariņš," savu tēlu portālam Diena atklāj aktrise Agata Buzeka.
Aktrise ir pazīstama no tādām filmām kā Kolibri efekts (Redemtion, 2013), Nevainīgās (The Innocents, 2016) un Reverss (The Reverse, 2009). Galvenais kritērijs, pēc kura aktrise izvērtē dalību projektos, esot scenārijs.
"Viņa ir ļoti izvēlīga attiecībā uz filmu projektiem, un nav jautājuma par komerciālo veiksmi vai filmas budžetu. Viņu interesē kvalitatīva satura scenārijs, lai tajā ir spēcīga un dziļa doma," par poļu aktrisi Agatu Buzeku saka filmas producente Kristele Pudane.
"Pirmkārt, man šis stāsts šķita ļoti aizkustinošs un cilvēkiem ļoti tuvs. Tas ielūkojas cilvēkos ļoti dziļi, to attiecībās, traģēdijās un dzīves mazajās lietās. Es uzskatu, ka teksts ir uzrakstīts ļoti labi, ļoti rūpīgi, ieliekot tajā visu sirdi. Otrs iemesls, kāpēc piekritu dalībai projektā, iespējams bija tas, ka es nekad nebiju bijusi Latvijā un man tika mests izaicinājums filmā runāt latviski. Sākumā, kad saņēmu tekstu latviešu, ne angļu valodā, tas mani uztrauca. Manas pirmās domas bija – es to nekad neiemācīšos, tas nenotiks, tas būs pārāk grūti. Bet ejot soli pa solim, teikumu pēc teikuma, izrādījās, ka nav nemaz tik sarežģīti. Režisore Dace ir arī mūziķe, viņai ir ļoti laba dzirde. Viņa atkārto rindas kopā ar mani un nupat man teica, ka izdodas izcili – es pat varētu būt latviete. Man ir liels prieks pieņemt šādu izaicinājumu, un sajusties ļoti brīvi valodā, kuru nesaprotu," par dalību projektā Bedre stāsta Agata Buzeka.
"Ar šo komandu ir lieliski sastrādāties divu iemeslu dēļ. Pirmais iespējams ir tas, ka komanda savā starpā ļoti labi saprotas, visi ir klusi un mierīgi, neviens nav nedz satraucies, nedz dusmīgs, neviens nekur nesteidzas un nekliedz. Tas notiek ļoti bieži, kad sāk pietrūkt laiks, cilvēki mēdz kļūt nervozi, skriet apkārt un kliegt, padarot visu tikai ļaunāku, taču šeit tā nekad nenotiek. Neskatoties uz to, ka uzņemt filmu nav viegls darbs un nav atvēlēts tik daudz dienu, lai filmētu, šeit tik un tā valda miers. Filmēšanas laukumā es jūtos ļoti mierīga. Otrkārt, viss šeit šķiet ļoti līdzīgs Polijai. Cilvēki ir līdzīgi, un tas man liek justies kā mājās. Latviešiem ir tāda pati humora izjūta, es to redzu mazās detaļās, kas ir jauki, jo tas man liek saprast, ka viss ir kārtībā – es nezinu valodu, es nesaprotu itin neko, kas notiek apkārt, bet es atrodos tādā pašā mentalitātē. Tas man liek justies ļoti komfortabli," viņa turpina.
Cilvēks otrpus kamerai
Filmas Bedre galvenais operators ir Gatis Grīnbergs, viņš pats nāk no Saldus un režisorei ir ierādījis šādas tādas filmēšanas vietas, un tomēr filma te ir nonākusi neatkarīgi no viņa.
Gatim Grīnbergam šī ir pirmā pilnmetrāžas filma galvenā operatora amatā. Projektā viņu uzreiz uzrunāja filmas noslēpumainība un drāma, un, kā pats saka, jau galvā sāka veidoties vizuālas bildes. Filmas veidošanā viņš atbild par visu vizuālo kadru, tas nozīmē ne tikai filmēt, bet arī gaismot, veidot kompozīciju un iestudēt aktieru kustības.
"Jau pavasarī mēs sākām domāt par kadriem, kā kustēsies kamera, kā ar gaismām pastiprināt dramaturģiju un tēlu emocijas, kā ar krāsām parādīt to iekšējo pasauli. Piemēram, galvenais varonis ir mazliet noslēpumains, un tam kaut kā ir jāatspoguļojas arī vizuāli – daudz ēnu, viss ir neskaidri izgaismots, krāsu akcenti atsevišķās vietās ir satraucoši, tur nāk sarkanie toņi, kur mierīgāks, tur nāk vēsie.
Galvenais ir panākt, lai bilde palīdz stāstam," saka Gatis Grīnbergs.
Lai gan galvenā operatora lomā Gatis Grīnbergs lielākoties atbild par kadra māksliniecisko tēlu sadarbībā ar filmas galveno mākslinieci Lauru Dišleri un viņas komandu, daļēji viņš tik un tā pilda arī tehnisko darbu un atzīst: "Man ir nepieciešama sajūta būt kopā ar kameru, lai justu aktierus."
Pulksteņa zobratiņi
Projekts Bedre ir režisores Daces Pūces debijas pilnmetrāžas spēlfilma, kuru finansē Latvijas Nacionālais Kino centrs. Režisore iepriekš veidojusi īsfilmas, dokumentālās filmas un daudzus mūzikas videoklipus. Zināmākās ir dokumentālā filma Mēness nogurdinātais, kas 2016. gadā tika nominēta kā labākā debijas un labākā īsmetrāžas dokumentālā filma, dokumentālā filma Annija un īsfilma Tango. Dace Pūce ir ieguvusi maģistra grādu Latvijas Kultūras Akadēmijā kā režisore un producente, studējusi Braitonas filmu skolā, Ņujorkas filmu akadēmijā un saņēmusi S. Meisnera dramatisko tehniku sertifikātu no True Acting Institute. Dace Pūce ir arī filmu studijas Marana Productions, kas attīsta dažādus audiovizuālus darbus, vadītāja.
"Komanda mums ir lieliska, visi strādā kā milzīga pulksteņa zobratiņi, visi zina, kas ir jādara, un tiek ar to galā. Mēs iekļaujamies visos tempos un nepārsniedzam doto laiku, par, ko man ir liels prieks. Pati esmu daudz producējusi, tāpēc ļoti novērtēju ātru un profesionālu komandas darbu," saka režisore.
Filmas producentes Kristele Pudane un Elīna Zazerska pēdējo gadu laikā piedalījušās tādu apbalvojumu saņēmušu projektu veidošanā kā režisoru Raita un Laura Ābeles filmas Baltu ciltis, Madaras Dišleres ģimenes filmas Paradīze 89, Viestura Kairiša Melānijas hronika, Georga Kristofa debijas filmā Out, kas iekļauta arī Kannu kinofestivāla oficiālajā programmā, kā arī citu projektu veidošanā.
"Jau prezentējot filmu dažādos starptautiskos filmu industrijas pasākumos tai bija ļoti laba rezonanse no potenciāliem kopproducentiem, dažādi festivāli un izplatītāji izrādīja interesi. Uz doto brīdi interesi par kopprodukciju pie filmas ir izteikuši poļu un igauņu kopproducenti," norāda Pudane.
Kinoteātros filma gaidāma 2021. gadā.