Laika ziņas
Šodien
Daļēji saulains
Rīgā +4 °C
Daļēji saulains
Piektdiena, 19. aprīlis
Vēsma, Fanija

Publicēts filmas Mātes piens pirmais tīzeris

Filmu studijas Deviņi un režisores Ināras Kolmanes veidotais pilnmetrāžas spēlfilmas projekts Mātes piens saņēmis finansiālu atbalstu arī ES programmā Radošā Eiropa MEDIA filmas projekta attīstīšanai. Tas noticis vienlaikus ar Nacionālā Kino centra piešķirto atbalstu filmas ražošanai, tāpēc filmas veidotāji prezentē pirmo filmas video rullīti - tīzeri, informēja filmas pārstāvji.

Filmas projekts Mātes piens tiek veidots pēc populārā rakstnieces Noras Ikstenas romāna Mātes piens motīviem. Filmas režisore ir Ināra Kolmane, scenārija autors Arvis Kolmanis. Tīzera filmēšanā piedalījusies starptautiska komanda – operators Rolands Leonavičius (Lietuva), mākslinieki Algirds Garbačiausks (Lietuva) un Elena Šimulinaite (Lietuva), rekvizitore Dace Rožlapa, kostīmu māksliniece Evija Džonsone, grima māksliniece Gunda Zvirbule, producenti Jānis Juhņēvičs un Marta Romanova-Jēkabsone. Patlaban galvenajai mātes lomai izvēlēta aktrise Maija Doveika, mātes lomai jaunības gados Elīna Vaska un meitas lomai Rūta Kronberga, kura spēlēja mazo meiteni Billi filmā Bille.

Filmu Mātes piens plānots veidot kā starptautisku projektu, piesaistot starptautiskos kopproducentus un citu valstu radošos speciālistus. Viens no topošā filmas projekta partneriem jeb kopproducentiem jau kopš filmas projekta sākuma ir arī Latvijas tehnoloģiju un izklaides uzņēmums SIA Tet.

Grāmata Mātes piens ir ieguvusi lielu atsaucību visa pasaulē. Tā jau ir tulkota un izdota vairāk nekā 20 valstīs, tai skaitā, Apvienotajā Karalistē, Itālijā, Ungārijā, Igaunijā, Maķedonijā, Gruzijā, Zviedrijā, Ukrainā, Sīrijā, Horvātijā, Japānā, Krievijā, Spānijā, Vācijā, Austrijā, Lietuvā, Francijā, ASV, tikko Arābu Emirātos un Norvēģijā un citur. Grāmata arī ir ieguvusi daudz dažādas starptautiskas prestižas recenzijas

Filmas stāsts aptvers laika posmu no Otrā pasaules kara beigām un vēstīs par sieviešu likteņiem, kur vēstījuma centrā ir 20. gadsimta 70. un 80. gadi. Jauna daudzsološa ārste konfliktā ar totalitāro padomju režīmu zaudē visu - karjeru, mīlestību pret dzīvi un pat mātes instinktu, liedzot savam bērnam mātes pienu. Taču pieaugot, meita kļūst par viņas vienīgo atbalstu un cenšas palīdzēt gan mātes depresijai, gan pati mācās izdzīvot nomācošajā padomju režīmā. Mātes un meitas dzīvesstāsti norisinās padomju okupētajā Latvijā laikposmā no 1945. līdz 1989. gadam, līdz sabrūk Padomju savienība. Filmas idejiskās koncepcijas pamatā ir cilvēku savstarpējo un sociālo attiecību, kā arī vēsturisku procesu atspoguļojums caur divu sieviešu – mātes un meitas – dzīvesgājumu un pasaules skatījumu.

Iepriekšējā režisores Ināras Kolmanes veidotā pilnmetrāžas spēlfilma Bille (2018), kas veidota programmā Latvijas filmas Latvijas simtgadei ieguvusi dažādus apbalvojumus, tai skaitā Nacionālo kino balvu Lielais Kristaps kā Labākā pilnmetrāžas spēlfilma. Patlaban filma Bille vēl joprojām ceļo un piedalās starptautiskos filmu festivālos un konkursos Eiropā, Āzijā, Ziemeļamerikā un Dienvidamerikā. Bille ir arī kļuvusi par pirmo Latvijas spēlfilmu, kuras izrādīšanas tiesības iegādājusies vispasaules starptautiskā televīzijas un interneta platformu (VOD) grupa HBO Europe izrādīšanai Eiropas valstīs. Latvijā Bille joprojām skatāma filmu un seriālu lietotnē Shortcut, gan arī nopērkama DVD.

 

Top komentāri

VVZ
V
Es zinu, kas ir "pletīzeris", bet nezinu, kas ir "tīzeris".
Endzelīns
E
Jau sen lietojam vārdu k a c e k l i s , Dienas tīzernieki !
Alberts
A
plāna galdiņa urbēji izdomā visādus nosaukumus jo filma ir k a k a
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Lielās cerības

Ik gadu mēs gaidām brīnumu – kādas Latvijā tapušas filmas iekļaušanu oficiālajā Kannu kinofestivāla skatē. Jo kaut kad taču tam ir jānotiek, par spīti visam!

Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja