Holivudas kino laiku pa laikam aizraujas ar retu, dārgu, vērienīgu (sub) žanru – tā dēvētajiem sandaļu eposiem, filmām, kuru darbība ir saistīta ar Senās Romas vēstures notikumiem. Kaut ar vēstures restaurāciju un Romas impērijas laika imitāciju nodarbojās jau amerikāņu kino tēvs ģeniālais Deivids Vorks Grifits vērienīgajā mēmajā filmā Neiecietība/ Intolerance (1916), īstus ziedu laikus senatnīgās varoņdrāmas piedzīvoja 50. gados. Žanra popularitātes atraudziņu piedzīvojām gadsimtu mijā, kad laurus plūca Gladiators/Gladiator (2000) ar Raselu Krovu titullomā.
Filma Ben-Hurs (1959) ir viena no spilgtākajām šī žanra smailēm, Holivudas 50. gadu gigantomānijas un dramatisma virsotnēm. Savulaik tā saņēma rekordlielu Oskaru skaitu – vienpadsmit –, un joprojām tā ir un paliek amerikāņu kino klasika, par spīti tam, vai XXI gadsimta vidējais kino skatītājs par šo filmu ir vai nav dzirdējis. Tas, ka teju sešdesmit gadu vēlāk Holivudas kinobiznesa darboņi ir pieņēmuši lēmumu no jauna ķerties pie stāsta par Ben-Huru, nenoliedzami ir ievērības cienīgs fakts. Jaunais Ben-Hurs var izraisīt vēlmi atgriezties pie saknēm – Viljama Vailera 1959. gada filmas, lai noskatītos to pirmo reizi vai no jauna.
Vergu muskuļu spēks
Skatīšanās būs darbs: stāsts par jūdu princi Ben-Huru, kuru katorgai un galeru verga dzīvei lemj viņa kādreizējais draugs ietekmīgs romiešu karaspēka vadonis Mesala, nav nekāda jestrā izklaide. Viens no filmas personāžiem ir Jēzus Kristus – Ben-Hura liktenis savijas ar Kristus likteni. Viņiem ir lemts tikties divas reizes – pirmo reizi, kad Kristus pasniegtais ūdens izglābj romiešu apsūdzēto Ben-Huru no nāvējošām slāpēm; otro reizi, kad Kristu romiešu karavīri dzen Golgātas kalnā, ūdeni Kristum nu sniedz Ben-Hurs, kurš jau piedzīvojis necilvēciskas mocības romiešu galerās un brīnumainu izglābšanos. Filmas sižeta pamatā ir Ljū Volisa literārais darbs Ben-Hurs. Stāsts par Kristu (1880).
Jāpiebilst, ka Viljama Vailera Ben-Hurs (1959) nav vienīgā filma par romiešu nežēlastībā kritušo jūdu princi un viņa ģimeni. Filmas par Ben-Huru uzņemtas arī agrāk – pašos kino pirmsākumos 1907. un 1925. gadā. 2003. gadā ir tapusi arī animācijas filma Ben-Hurs.
Taču uz jautājumu, kāpēc tieši Timuram Bekmambetovam, kura karjera Krievijā uzņēma apgriezienus ar filmu Nakts sardze (2004) un kurš pēcāk sāka darboties Holivudā (piemēram, uzņēma trilleri Wanted (2008) ar Andželīnu Džoliju un šausmu filmu Abrahams Linkolns. Vampīru mednieks/Abraham Lincoln: Vampire Hunter (2012)), savajadzējās ķerties pie stāsta par Ben-Huru, ir neiespējami atbildēt. Ambīcijas un pārliecība, ka ar vieglu roku pārspļaus klasiku? Varbūt.
Tikpat mulsinošs ir jautājums, kāpēc Holivudas investori pieņēmuši lēmumu – par kura prātīgumu es šaubos – investēt 100 miljonu zaļās naudiņas, lai radītu XXI gadsimta Ben-Huru. Lai ne tikai izklaidētu, bet uzrunātu miljonus un popularizētu kristietības idejas? Ja lēmums pieņemts šāda mērķa vārdā, solis tiešām svēts. Ja atbilde ir 3D tehnoloģiju izmantojums, tā neiztur kritiku – kaut efekti ir prasmīgi un profesionāli, it īpaši tuvu filmas finālam noritošajā izšķirīgajā cīņā starp Ben-Huru un Mesalu un viņa vadītajiem rikšotāju pajūgiem, taču 1959. gada filmā šī epizode ir tikpat spēcīga arī bez 3D tehnoloģijām.
Šīs sacensības uz dzīvību un nāvi ir viens no iespaidīgākajiem fragmentiem Timura Bekmambetova filmā, gluži tāpat kā brutālā, nežēlīga bungu ritma piepildītā epizode galerās, kurā Ben-Hurs ir viens no simtiem važās iekaltajiem un nāvei nolemtajiem vergiem – to muskuļu spēks dzen uz priekšu romiešu kuģi.
Jaunais Ben-Hurs ilgst nieka divas stundas salīdzinājumā ar 1959. gada opusa trīsarpus stundām. Filmas sižets ir saspiests, īsināts, ir arī dažas citas izmaiņas – Ben-Hurs un Mesala no bērnības draugiem padarīti par brāļiem. Mesala izaudzis jūdu ģimenē kā adoptētais bērns, tālab viņa lēmums sodīt par uzbrukumu romiešu vadonim gan nevainīgo Ben-Huru, gan ģimeni – māti un māsu – ir īpaši zvērīgs. Liela loma Timura Bekmambetova versijā ir atvēlēta Morgana Frīmena tēlotajam arābu augstmanim – viņš ir arī profesionāls gladiatoru sagatavotājs romiešu izklaidēm. Šajā tēlā apvienoti vairāki Ben- Huram labvēlīgu varoņu tēli no 1959. gada filmas. Morgans Frīmens ir pazīstamākā šīs filmas seja ar zvaigznes kapacitāti.
Neiespējamā sacensība
Ar ko harismātisks, izcils aktieris (lai būtu – zvaigzne) atšķiras no vienkārši laba profesionāļa? Uz šo jautājumu var mēģināt atbildēt, salīdzinot XXI gadsimta Ben-Hura lomas tēlotāju britu aktieri Džeku Hjūstonu un viņa priekšteci šajā lomā – amerikāņu ikonu, varoņlomu izcilnieku Čārltonu Hestonu. Neapskaužams ir Džeka Hjūstona uzdevums pārspēt Čārltonu Hestonu vienā no viņa slavenākajām lomām. Nav pārsteigums, ka simpātiskais aktieris ar smalkajiem vaibstiem to nespēj, kaut arī ar saviem uzdevumiem tiek galā profesionāli. Tas pats, kaut mazākā mērā, attiecas arī uz Mesalas lomas tēlotāju Tobiju Kebelu, kaut viņam ir vieglāk – nav jācīnās ar ikonām.
Ja nekad neesat redzējuši oriģinālo Ben-Huru, ir laiks un iemesls, lai to iepazītu un vēlreiz uzdotu jautājumu, kāda mērķa vārdā Timurs Bekmambetovs un kompānija ķērās pie jau sākotnēji bezcerīgā uzdevuma – radīt XXI gadsimta Ben-Huru. Vai šī filma spēs atsvaidzināt panīkušo "sandaļu eposu" popularitāti – par to šaubos, tāpat kā par Holivudas biznesmeņu viedumu, nolemjot veidot no jauna stāstu par Ben-Huru. Klasika paliek klasika, savukārt atdarinājums – tikai blāva, nežēlīgi dārga kopija, kas netiek līdzi pat līdz vecā labā Ben-Hura potītēm.
Ben-Hurs**
Ben-Hur
Drāma. ASV. 2016.
Režisors Timurs Bekmambetovs
Lomās Džeks Hjūstons, Tobijs Kebels, Morgans Frīmens
nu nu
reālists