Pirms sešiem gadiem somu režisors Aki Kaurismeki (Aki Kaurismäki, 1957) teica, ka ir noguris no filmu uzņemšanas un vēlas dzīvot savu dzīvi. "Pensionēšanās" nebija ilga – viņa jaunākā filma Kritušās lapas šogad Kannu kinofestivālā ieguva žūrijas īpašo balvu, lai gan daudzi aizkulisēs runāja, ka filma ir pelnījusi Zelta palmas zaru. Virkne balvu starptautiskajos festivālos un Somijas lēmums izvēlēties filmu par Oskara nominācijas kandidāti dod cerību, ka tīrs, godīgs un vienkāršs kino atgriežas.
Pēc kinokritiķu domām, Kritušās lapas ir maigākā, īsākā un šarmantākā filma šī gada Kannu konkursa programmā. Aki Kaurismeki ir pierādījis, ka joprojām tic cilvēkiem. Pasaulei ir jābūt taisnīgai un labai pret viņiem – cilvēkiem jābūt līdzjūtīgiem un izpalīdzīgiem. Ja ir līdzjūtība, solidaritāte un maigs humors, vienmēr ir arī cerība.
Kaurismeki varoņi ir ziemeļvalstu noslēgtie, vientuļie un nelaimīgie, bieži vien dzīves nogurdinātie strādnieki, bezdarbnieki, bēgļi un trūcīgie bohēmas pārstāvji. Taču režisors viņus neatstāj vienus – viņš jūt viņiem līdzi un mīl, sniedz cerību un optimismu. Režisora varoņu nabadzība nenozīmē pagrimumu un neatņem cilvēkam pašcieņu. Filmas Kritušās lapas varone Ansa ar godu atstāj savu darbavietu un vēlāk pieņem klaiņojošu suni. Sekošana savai sirdsapziņai kļūst par īpašu spēju gan režisoram, gan viņa varoņiem. Ne velti Ansas lomas tēlotāja Alma Peisti (Alma Pöysti, 1981) teikusi, ka uz Aki filmēšanas laukumu jānāk tīram, ar pēc iespējas maigāku ādu, jo darbs ar režisoru savā ziņā ir attīrošs.
Kāds sacījis, ka Kritušās lapas ir kautrīgākais mīlas stāsts un kautrīgākā romantiskā komēdija pasaulē. Tā ir taisnība, jo režisors mudina savus varoņus riskēt un iemīlēties. Tas prasa lielu drosmi. Ne velti Kaurismeki dēvē par pēdējo romantiķi, kurš seko kino pasakām, taču šo pasaku beigas nav triviāli laimīgas – režisors padara skatītājus mazliet laimīgākus un klusi čukst viņiem ausī: "Neesi vienaldzīgs pret pasauli!"
Lai cik paradoksāli tas neizklausītos, somi jau sesto gadu pēc kārtas tiek atzīti par laimīgāko tautu. Eksperti uzskata, ka Somija ir visstabilākā, brīvākā un drošākā valsts. Turklāt somi ir reālisti un izrāda tikpat daudz emociju kā budistu mūki, īpaši augstu vērtējot klusumu. Somi izgudrojuši Skype un īsziņas – viņiem nepatīk tērzēt, katrs vārds ir zelta vērts. Steidzīgi somi pilsētas ielās ir gandrīz pārdabiska parādība. Lēnīgums ir viņu nacionālā iezīme, un viņu dzīve plūst nesteidzīgi, izsvērti, tāpēc somiem ir mazāka iespēja izdegt mums raksturīgajā rosībā. Arī Aki Kaurismeki varoņi ir īsti somi. Ir radies pat Kaurismeki Somijas tēls, jo režisors atklāj somu dzīves realitāti un mītus. Kritušo lapu galvenās lomas atveidotājs Jusi Vatanens (Jussi Vatanen, 1978) stāsta, ka Aki filmas ir atpazīstamas pēc viena kadra. Skatoties tās, rodas mājas sajūta, jo viņa darbi ir daļa no somu mentalitātes vai pat veido to.
Kāda ir Aki somu mentalitāte? Ne tikai pirts, bet arī tīrība, vienkāršība un skaidrība, tai skaitā atmosfērā un estētikā. Režisors rūpīgi seko līdzi ziņām, videi, jūtot dzīves absurdumu. Aki filmās pasaule ir tāda, kādu to redz cilvēki.