Baltijas pērles izlase: 7 dienas Havanā

Baltijas pērles filmas izvēlas Normunds Naumanis.

7 dienas Havanā * * * *

Novele. Francija, Spānija. 2012. Režisori Benisio del Toro, Lorāns Kantē, Hulio Medems, Gaspārs Noē, Elija Suleimans, Huans Karloss Tabio, Pablo Trapero.

Vēl viena filma no skatītāju vidū popularitāti ieguvušā mazu kinonoveļu seriāla par pasaules galvaspilsētām (atceramies Ņujorka, es tevi mīlu, Parīze, es tevi mīlu, Maskava, es tevi mīlu). Tā kā šoreiz septiņi režisori apvienojušies attēlot joprojām sociālistiskās Kubas pērli Havanu, attiecīgi nosaukums ir 7 dienas Havanā (filmai ir viens scenārists, bet stāsta pamatskelets būvēts uz kāda jauna aktiera dēkām Havanas starptautiskajā kinofestivālā). Var šķist, ka filmas struktūra ir pārāk irdena, ka dažas noveles ir interesantākas, dziļākas, dramaturģiski piesātinātākas, taču tas ir likumsakarīgi, ja filmu veido tik dažādi cilvēki. Tomēr nenoliedzama ir ar kinoaci notvertā Havanas un tās cilvēku vitālā enerģija, dzīvesprieka smeldze un «dzīvošanas par spīti» sajūta. Vienlaikus filma nav tikai elegants tūristu pievilināšanas klips, kas cenšas apmānīt ar savu noskretušo retrošiku, sabrukuma eleganci, glaunās Maiami pilnīgā antipoda nožēlojami trauslo, brūkošo glanci. Filma nav žēlabas par pasauli, kuru pazaudējām. Un visbeidzot – man subjektīvi tīkams fakts, ka filmā absolūti nav jūtamas nekādas politiskas reminiscences par Kastro režīmu un postsociālisma postu – tā uzņemta vispār bez jelkāda ideoloģiskā vēstījuma, kā kad laiks būtu apstājies. Var saukt to arī par zināmas mākslinieciskas gļēvulības žestu, kas, visticamāk, radies… aiz mīlestības.