Baltijas pērles izlase: Marijas mīļākie

Baltijas pērles filmas izvēlas Normunds Naumanis.

Marijas mīļākie * * * * *

Drāma. ASV. 1984. Režisors Andrejs Končalovskis. Lomās Nastasja Kinska, Džons Sevidžs, Roberts Mičems, Kīts Keredains, Jeļena Koreņeva.

Tikai trīs svarīgi fakti: šī ir slavenā krievu režisora, Ņikitas Mihalkova vecākā brāļa Androna Mihalkova Končalovska pirmā Holivudā uzņemtā filma (1984), kurā – par lielu brīnumu – Holivudā tikpat kā nepazīstamam režisoram tika dota absolūta carte blanche – pilnīga radošā brīvība un samērā liels budžets (2,8 miljoni dolāru tajos – PSRS konstantās stagnācijas – laikos bija milzu nauda, un ne tikai PSRS, arī ASV šī summa bija pieklājīga), turklāt iespēja strādāt ar ļoti labiem aktieriem centrālā traģiskā mīlētāju trijstūra dalībnieku lomās – Džonu Sevidžu, Kītu Keredainu un Nastasju Kinsku (Marijas loma gan bija sacerēta speciāli franču zvaigznei Izabellai Adžani, bet filmēšana Eiropā nojuka). Otrs – tā ir krievu literatūras klasikas šedevra Andreja Platonova stāsta Potudaņas upe ekranizācija un vienlaikus drosmīga lokalizācija, ierakstīšana Amerikas vidē. Un trešais, svarīgākais. Būdams brīvs no ideoloģiskajiem žņaugiem un cenzūras, tostarp arī seksualitātes attēlojumā uz ekrāna, Končalovskis radījis vienu no labākajām filmām – traģisku stāstu par sievietes ciešanām un uzticības zvēresta kroplumu, kad no kara pārnākušais vīrs izrādās nespējīgs pildīt laulātā drauga fizioloģiskos pienākumus. Starp citu, krietni vēlāk līdzīgu tēmu apstrādāja Larss fon Trīrs savā darbā Šķeļot viļņus. Paradoksāli, bet ASV tieši šokējoši atklāto seksa ainu dēļ filmai bija ierobežotas demonstrēšanas iespējas, toties tā patiešām uz urrā gāja Eiropas kinoteātros un Francijā tika nominēta Cēzara balvai kā gada labākā filma.