Vinterbergs uzņem sociāli provokatīvas filmas un aizskar sabiedrības tabu zonas vissmalkākajās vietās – intīmajās. Tā notika ar viņa leģendāro, daudzkārt festivālos apbalvoto filmu Svinības/Festen, kurā Vinterbergs purināja ārēji visnotaļ labklājīgas ģimenes baisos skeletus skapī, incestu ieskaitot, līdzīgu tēmu – bērni un ieroči kā seksa rotaļlietas – aizskāra ar Manā dārgajā Vendijā. Bet līdz šoka baltkvēlei Vinterbergs nebaidās doties filmā Medības, preparējot tagad tik modīgu, masu medijos apzelētu, kaut ļoti drūmu tēmu kā pedofilija. Turklāt šis nav politkorekts stāsts par nabaga mazgadīgajiem seksuālās varmācības upuriem (jo upuru, kā izrādās, nemaz nav), jo Tomasa Vinterberga sacerētā gadījuma centrā ir bērns nelietis, kurš melo, ka ir kļuvis par vīrieša uzmācības objektu.
Režisors nemaz neslēpj faktu, ka filmas galvenais personāžs – skolotājs (izcila Madsa Mikelsena loma un pelnīta balva labākajam vīriešu lomas tēlotājam Kannās) – ir nevainīgs. Jautājums ir cits – vai nevainīgie bērnu meli un fantāzijas reizēm nenes lielāku postu, saskaroties ar realitāti –pieaugušo pasauli, kurā gatavība ticēt šādiem pikantiem meliem ir kā cilvēku – zvēru – sabiedrības dabiskā kāre pēc sensācijas, pat ja tas notiek provinces miestā.