Uz šiem un citiem jautājumiem pēdējās nedēļās esmu atbildējusi nerimtīgi. Lai gan to, kuras zvaigznes brauks vai nebrauks, Eiropas Kinoakadēmijas komanda, kas veido balvu pasniegšanas ceremoniju Latvijas Nacionālajā operā, tur noslēpumā līdz pēdējam brīdim. Tas pieder pie lietas un intrigas uzturēšanas, ļaujot cerēt, ka ikviens, kurš kaut nedaudz interesējas par Eiropas kino, ieraudzīs Rīgā kādu dzīvu zvaigzni. Kuru?
Es labprāt ieraudzītu dāņu režisoru Larsu fon Trīru, kuram būtu visas tiesības un iespējas piedalīties šā gada ceremonijā. Viņa filma Nimfomāne Eiropas Kinoakadēmijas balvai ir izvirzīta trijās kategorijās – gan kā gada labākā Eiropas filma, gan par aktierdarbiem (nominēti Šarlote Gensbūra un Stellans Skārsgords). Vai viņi, kuri patiešām spēj iznest Eiropas zvaigznes statusu, būs Rīgā? Intriga... Protams, te varētu sākt diskusiju, kas tad ir zvaigzne. Vai izcilu personību ar milzīgu ieguldījumu Eiropas kino kultūrā var vai nevar dēvēt par zvaigzni, ja tās atpazīstamība konkrētajā ģeogrāfiskajā punktā un kultūrtelpā nav visaptveroša?
Publicitātes kokteilis
Lūk, ar šo problēmu Eiropas kino ir, bija un būs jācīnās. Eiropas zvaigznes nenoliedzami ir lokālas – ar retiem izņēmumiem –, un arī šie izņēmumi ir veidojušies, galvenokārt pateicoties Holivudas filmām un to ietekmei. Zvaigzne ir Mariona Kotijāra – franču aktrise, kuras statusa un talanta apliecinājums pasaules mērogā bija Edītes Piafas loma filmā Dzīve rožainā gaismā. Sekoja Oskars un filmēšanās lielajos Holivudas projektos, piemēram, kopā ar Leonardo di Kaprio filmā Pirmsākums... Lūk, tradicionāla formula, kā Eiropas zvaigznei tapt par pasaules zvaigzni.
Mariona Kotijāra arīdzan ir aktrise, kuru gaidām parādāmies uz Nacionālās operas skatuves kā pretendenti uz labākās aktrises balvu – par lomu brāļu Dardēnu filmā Divas dienas, viena nakts. Arī par šīs aktrises plāniem braukt uz Rīgu Eiropas Kinoakadēmijas komanda klusē. Taču nepārspīlēsim zvaigžņu klātbūtnes vai prombūtnes nozīmi, tās parasti ir krēma rozes, kas patīk medijiem un ļauj sakult publicitātes kokteili. Eiropas Kinoakadēmijas balvas pasniegšanas rituāli tiks izpildīti, un balvas tiks pasniegtas, pat ja šīs godalgas saņēmējs, iespējams, kāda priekšstatos neasociējas ar zvaigzni.
Vesels laikmets pasaules kultūrā
No slavenībām, kuras šonedēļ noteikti varēs satikt Rīgā, vispirms ir jāmin Eiropas Kinoakadēmijas prezidents vācu režisors Vims Venderss. Viņš 11. decembrī uzstājās ar lekciju Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB). Uzreiz pēc tās notika Vendersa jaunākās dokumentālās filmas Zemes sāls pirmizrāde. Tā ir filma par fotogrāfu un fotogrāfiju – būtisks un estētiski izsmalcināts darbs, kas vēlreiz apliecina Vima Vendersa mīlestību pret fotogrāfiju kā mediju, viņš pats arīdzan ir izcils fotogrāfs.
Vēl viens ievērojams viesis ir brits Niks Pauels, kurš 11. decembrī lasīja lekcijas turpat LNB (par to, kā pastāstīt stāstu un kā producēt filmu). Viņš ir producents ar Oskara nomināciju "ķešā", labākās Lielbritānijas kinoskolas direktors, kurš savulaik ar tagadējo multimiljonāru Ričardu Brensonu nodibināja zīmolu Virgin.
Nav šaubu, ka zvaigznes statusu eleganti iznesīs norvēģu aktrise Līva Ulmane, kura ir XX gadsimta Zviedrijas kultūrikona. Viņas seja un jaunība ir notverta un iemūžināta zviedru režisora Ingmara Bergmana šedevros – Persona, Laulības dzīves ainas, Rudens sonāte un daudzās citās. Tas ir vesels laikmets ne tikai Eiropas, bet arī pasaules kino kultūrā, kurā Līva Ulmane ir kanonizēta kā Bergmana filmu dramatiskais nervs. Tagad aktrise režisē, un viņas jaunās filmas Jūlijas jaunkundze pirmizrāde Rīgas Starptautiskajā kinofestivālā ir bijusi motivācija, lai Līva Ulmane postos uz Latvijas galvaspilsētu. 11. decembrī kinoteātrī Splendid Palace bija iespējams noskatīties Jūlijas jaunkundzi (ar Līvas Ulmanes uzrunu), savukārt 12. decembrī Splendid Palace Lielajā zālē notika kinozinātnieka Viktora Freiberga diskusija ar Līvu Ulmani.
Atpazīsti un ģībsti
Lai par maz neliktos, taisnā ceļā no tikšanās ar Līvu Ulmani varēja doties uz Splendid Palace Mazo zāli, kur notika saruna ar Agņešku Holandu – spēcīgu personību, talantīgu poļu režisori, kura uzņēmusi vairākas Oskaram nominētas filmas, tagad pamatā strādā ASV, veidojot seriālus un radot to īpašo seriālu kvalitāti, kas pēdējos gados arvien uzcītīgāk liek runāt par īpašo TV filmu kultūru, par to, ka kvalitatīvs kino arvien pārliecinošāk iemājo TV ekrānā, savukārt kinoteātros dzīres svin izklaides produkcija jaunai un būtībā mazprasīgai auditorijai.
Šīm divām zvaigznēm turpat Splendid Palace sekoja trešā – Eiropas Kinoakadēmijas balvas par mūža ieguldījumu saņēmēja franču režisore Anjēze Varda. Šī dāma ir vēl viena leģenda, kuras seju, iespējams, Latvijā reti kurš pazīst. Diemžēl. Tomēr Anjēzes Vardas paveiktais ir īpašs – gan viņas agrīnās filmas vēl Francijas jaunā viļņa kustības ietvaros 60. gados, gan vēlākie darbi, kuru vidū ir daudz pasaulē atzītu dokumentālu filmu. Režisores godināšana notika svinīgi un ar vērienu – tā ir Eiropas Kinoakadēmijas tradīcija ik gadu godināt kādu savu leģendu; pērn šo balvu saņēma Katrīna Denēva.
Otru svarīgu balvu – par Eiropas kino sasniegumiem pasaulē – Rīgā saņems britu režisors Stīvs Makvīns, kurš nācis no vizuālās un laikmetīgās mākslas un ticis līdz Holivudas popularitātei, pateicoties filmām Kauns un 12 gadu verdzībā. Stīvs Makvīns aktivitātēs pirms balvas ceremonijas nepiedalās, tālab arī tas, vai viņš būs Rīgā, vēl ir atklāts jautājums.
Un vēl par zvaigznēm. Vai par tādu var uzskatīt Eiropas gada atklājuma balvai nominētās filmas ‘71 režisoru Janu Demānžu vai kādu no Eiropas Kinoakadēmijas balvai nominēto īsfilmu režisoriem? Pēc standartiem "atpazīsti un ģībsti", protams, nē, taču tas nenozīmē, ka viņu filmas nav vērts redzēt. Īsfilmu programmas tiks demonstrētas sestdien, 13. decembrī, plkst. 12.30 un 15 Splendid Palace (biļetes kinoteātra kasēs). Un tad jau atliek tikai pieslēgties kādam no kanāliem, kas pārraidīs Eiropas Kinoakadēmijas balvas pasniegšanas ceremoniju no Latvijas Nacionālās operas sestdien plkst. 20. Uz skatuves kāps arī Latvijas aktrise Rēzija Kalniņa un daudzi citi aktieri un kinoprofesionāļi, kuri nenoliedzami ir zvaigznes – katrs savā mērogā un telpā.