Uzreiz gan jāpiebilst, ka maz līdzīga ir šo filmu stilistikā – Saldie meli atšķirībā no Amēlijas ir reālistiska pārpratumu komēdija, nevis stilīgas formas triumfs. Tomēr Odrijas Totū varone Emīlija filmā Saldie meli var pretendēt uz ļoti tuvas Amēlijas gara radinieces lomu.
Protams, viņa nav vairs ļoti jauna un naiva meitene (pašai Odrijai Totū jau ir cienījami 35 gadi), bet gan «jauna uzņēmēja» – apsviedīga frizierīte, kura kopā ar kolēģi atvērusi frizētavu. Taču vēlme «kārtot likteņus» – sev tuvu un ne tik tuvu cilvēku dzīvi – atbilstīgi saviem priekšstatiem Emīlijai ir vismaz tikpat spēcīga kā Amēlijai. Viss sākas gluži nevainīgi: Emīlija mīl māti, kuru pametis viņas vīrs – pazīstams mākslinieks – divdesmitgadīgas dūdiņas vārdā. Lai sastutētu grūstošo mātes (Natālija Beja) pašapziņu un trauslo psihi, Emīlija ķeras pie visai radikāliem līdzekļiem – viņa mātei sūta anonīmas vēstules. Pirmo vēstuli viņa gan nesacer pati, bet liek lietā kāda anonīma pielūdzēja atsūtīto veltījumu viņai pašai – Emīlijai. Izbaudījusi acīmredzamo terapeitisko efektu, mātes pēkšņo uzplaukumu, pārvēršanos no kreņķīgas, nesakarīgas vientuļas pusmūža sievietes draiskā un koķetā dāmā, Emīlija ķeras pie lietas un nākamās pielūdzēja vēstules jau sacer pati.
Vairāk lasiet Ditas Rietumas recenzijā žurnālā Izklaide TV 14. aprīlī!