Anatomijas vārsmas ir nelineārs dzejoļu cikls, kas tapis, dzejniekam iedvesmojoties no RSU Anatomijas muzeja pastāvīgās ekspozīcijas, kurā izstādīti vairāki tūkstoši anatomisko preparātu – cilvēku kauli, dažādi orgāni un ķermeņa daļas, kas mācību un zinātniskiem mērķiem sakrāti Rīgas Anatomikumā 20. gs. 20.-30. gados. Kopumā ciklā radīti 28 dzejoļi, no kuriem viena daļa ir integrēta muzeja ekspozīcijā, bet otra daļa – nodrukāta izstādi pavadošajā mazgrāmatiņā, veidojot vienotu veselumu. Muzeja apmeklētājiem būs pieejama karte, ar kuras palīdzību orientēties ekspozīcijā, izceļot tajā citreiz redzamāk vai slēptāk integrētos dzejas darbus.
"Pirms sāku sacerēt Anatomijas vārsmas, domāju, ka stāstīšu par mirstību, bet izrādījās, ka šis ir stāsts par cilvēku dzīvēm, īstām un iztēlotām, par aizkustinošiem, traģiskiem, uzjautrinošiem un aizrautīgas darbošanās vērtību apliecinošiem mūžiem, kuros ļaudis vai nu veidojuši, vākuši un glabājuši preparātus, vai burtiski atdevuši, visbiežāk – paši to nezinot –, savus orgānus un ķermeņa daļas, lai pēc nāves turpinātos izglītībā. Šo dzejoļu mērķis ir gan medicīnisku retumu nozīmības un zinātnes vēstures komunikācija, gan ķermeniskās dažādības atklāsme. Dažādība, viena no muzeja atslēgas vērtībām, tiek mērķtiecīgi atspoguļota dzejoļu formālajā un intonatīvajā daudzveidībā; principiāli būtiski kļuva arī izvēlēties tādu katra dzejoļa stilu, kas atbilstu konkrētā subjekta vai objekta naratīvam. Iznākums ir izpētē balstītas vārsmas, kas veidotas kā autonomi estētiski notikumi, kuri, iekļauti ekspozīcijas kontekstā, iegūst jaunas dimensijas. Es ceru, ka līdz ar maniem dzejoļiem jēgpilnu padziļinājumu iegūst arī vērtīgie (un manu dzīvi izmainījušie) muzeja eksponāti,” stāsta Ivars Šteinbergs.
Anatomijas muzejā jau iepriekš ir īstenoti starpdisciplināri sadarbības projekti ar pašmāju un ārvalstu māksliniekiem, lai interesi par anatomisko padarītu pieejamāku plašākai sabiedrībai.
Izstāde Anatomijas vārsmas RSU Anatomijas muzejā būs skatāma līdz 28. septembrim.
Izstādes dizaina risinājumus veidoja Estere Betija Grāvere un Anna Priede. Atdzejošanu angļu valodā veica Kintija Rodžersa. Pasākumu atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds un Rīgas Stradiņa universitāte.
Ivars Šteinbergs ir latviešu dzejnieks, kritiķis, literatūrzinātnieks un atdzejotājs. Viņa jaunākais dzejas krājums ir Ābece (izdevējs Valters Dakša). Savukārt par savu otro dzejas krājumu Jaunība (Neputns, 2022) autors saņēmis Latvijas Literatūras gada balvu labākā dzejas darba kategorijā (2023). 2024. gadā saņēmis arī Normunda Naumaņa vārdā nosaukto Gada balvu mākslas kritikā. Viņš ir arī literatūras žurnāla Strāva redaktors, atdzejojis tādus autorus kā Luīze Glika, Roberts Blajs, Silvija Plāta, Anna Sekstone, Jans Vāgners u. c. Šteinberga dzeja tulkota angļu, somu, igauņu, lietuviešu, ukraiņu valodā.