Festivāla dibinātājs un prezidents Augusts Sukuts nevēlējās sniegt nekādus komentārus par Arsenāla darbības pārtraukšanu. «Mēs medijiem sniedzām ziņu, un viss,» norādīja A. Sukuts. Jautāts, vai festivālam tiešām ir pielikts punkts vai arī tā ir kāda apzināta akcija, A. Sukuts uzsvēra, ka festivāls patiešām pārtrauc savu ilggadējo darbību. Arī Māris Gailis, Arsenāla rīcības komitejas priekšsēdētājs, nenoliedza ziņas par kinofestivāla pilnīgu slēgšanu.
Neizpratni par paziņojumu pauž RD. «Rīgas pašvaldība arī šogad bija gatava atbalstīt Starptautisko kino festivālu Arsenāls. Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments ir noslēdzis līgumu ar biedrību Starptautiskais kino centrs. Ņemot vērā šā festivāla nozīmi un tā īpašo vietu kinoskatītāju dzīvē, pašvaldība festivāla atbalstam kopumā ir piešķīrusi 18 000 latu lielu finansējumu, kas ir viens no lielākajiem, salīdzinot ar citiem gadiem, turklāt līgumā paredzētais pirmais maksājums jau ir pārskaitīts festivāla organizatoriem, lai tie varētu uzsākt festivāla sagatavošanas darbus,» skaidro RD Sabiedrisko attiecību nodaļas projektu koordinatore Dzintra Āboliņa. Ja festivāls nenotiks, saņemtais finansējums jāpārskaita atpakaļ domei, norāda Dz. Āboliņa.
Kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende jau tuvākajā laikā sola aicināt Arsenāla rīkotājus uz tikšanos, lai pārrunātu turpmākos plānus. Kultūras ministrija arī plāno Starptautiskā Kino centra nodomu protokola jautājumu virzīt kopā ar citām KM budžeta vajadzībām. KM atbalsts Arsenālam pērn bijis 10 000 latu, 2010. gadā - Ls 15 850.
Kino kritiķe Daira Āboliņa norāda - Arsenāls no savas publikas ir atvadījies festivāla labākajās tradīcijās: «Ja viņi tiešām situāciju ir atzinuši par bezcerīgu, kam es tomēr nevēlos ticēt, tad viņi to izdarīja tā, kā būtu svinējuši savu atklāšanas ceremoniju - ar īstu feierverku. Es teiktu, ka Arsenāls rīkojās kā īsti Japānas samuraji, izdarot publisku harakiri, par ko festivāls ir jāciena.» Viņa atzīst, ka Latvijā kinofestivālu, sevišķi Arsenāla, situācija bija kritiska, jo festivālam bija daudzas iekšējas un konceptuālas grūtības, tomēr, viņasprāt, bija jāatrod kāds finansiālais risinājums, vismaz plašu diskusiju ceļā. «Latvijā ir problēmas ar laba, kvalitatīva kino piedāvāšanu. Arsenāls bija neatsverams pasākums - milzīgs laikmets, kas ir ietekmējis gan manu, gan tagadējo paaudzi. Arsenāls ir padomju laikā dzimis brīnums,» secina D. Āboliņa.