Ar saukli Vienā elpas vilcienā pagājušajās nedēļas izskaņā tika noskaidroti Latvijas Literatūras gada balvas 2020 laureāti piecās kategorijās, un LALIGABA lampas tika nogādātas līdz uzvarētājiem raidījumā Literatūre Latvijas Televīzijas 1. kanālā (tā ierakstu var noskatīties platformā replay.lsm.lv).
Par labāko prozas darbu tika nosaukts Ingas Gailes otrais romāns Skaistās, kas laists klajā izdevniecībā Dienas grāmata un uztverams kā viņas pirmā romāna Stikli turpinājums, kuru var lasīt arī kā autonomu darbu. "Ingas Gailes romāns Skaistās ir no tiem retajiem gadījumiem, kad autores emocionāli ārkārtīgi nospriegotā attieksme pret aprakstāmajiem notikumiem pārtop nevis banalitāšu putās, bet estētiskā kvalitātē. Turklāt viņa nenodarbojas ar bezpersonisku šausmināšanos, bet nemitīgi meklē atbildes uz eksistenciāliem jautājumiem. Būtībā Skaistās ir XX gadsimta otrās puses varmācības vēsture, traktēta no upura skatpunkta, un šādā aspektā romānam latviešu literatūrā līdzvērtīgu nav," vērtē Latvijas Literatūras gada balvas 2020 ekspertu komisijas priekšsēdētājs rakstnieks un literatūrkritiķis Guntis Berelis.
Ar viņu kopā iesniegto darbu izvērtēšanā piedalījās dzejniece Anna Auziņa, rakstniece Evija Gulbe, literatūrzinātnieks un literatūrkritiķis Arnis Koroševskis, dzejniece Ieva Rupenheite, rakstnieks Pauls Bankovskis, literatūrzinātniece un skolotāja Lita Silova.
Forma un dziesma
Kategorijā Labākais dzejas darbs laurus plūca dzejnieka Jāņa Vādona dzejoļu krājums Klusuma forma, kurš laists klajā izdevniecībā Pētergailis un kurā iekļauti no 2014. līdz 2018. gadam sarakstītie dzejoļi. Tā ir viņa trešā grāmata, 2014. gadā izdots krājums Pagaidām iesāpas elpa un 2011. gadā – krājums Virve, kas savulaik ir ticis nominēts Latvijas Literatūras gada balvai kategorijā Spilgtākā debija. "Jāņa Vādona dzeja ir blīva un sarežģīta un šķietami zaudē jēgu, ja to mēģina definēt un klasificēt jelkādās literatūrzinātniskās kategorijās. Klusuma formas filozofiskās domas ietilpību vēl jo lielākā mērā sabiezina acumirklīgu, taču vizuāli paliekošu iespaidu tvērums, kas fiksēts ar rūpīgi pārdomātu un izvēlētu valodu. Taču jau nākamajā mirklī vizuāli konkrētais kļūst nenoteikts un abstrahēts, mijas ar ko vielisku un gaisīgu," raksturo ekspertu komisijas dalībnieks Arnis Koroševskis.
Par labāko ārvalstu literatūras tulkojumu atzīts Ulža Bērziņa no senspāņu valodas latviskotais varoņepus Dziesma par manu Sidu, ko laidusi klajā izdevniecība Neputns. "Uldis Bērziņš, atdzejotājs ar ilgu un daudzveidīgu pieredzi, šī tulkojuma labad ne vien studējis senkastīliešu valodu un izpētījis plašus kultūrvēsturiskus kontekstus, bet arī darinājis latviešu valodā līdz šim nebijušus vārdus, kas visprecīzāk ataino darbā izmantotos jēdzienus. Līdz ar komentāriem un ilustrācijām atdzejojums būtiski papildina zināšanas par Spānijas vēsturi, kultūras īpatnībām un sarežģīto goda izpratni, kā arī sniedz augstvērtīgu poētisku pieredzējumu," akcentē ekspertu komisijas dalībniece Anna Auziņa.
Domu ceļi
Kategorijā Labākais oriģinālliteratūras darbs bērniem balvu ieguvusi Viestura Ķerus grāmata Meža meitene Maija, ko laidusi klajā izdevniecība Liels un mazs. Tā ir Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētāja debija bērnu literatūrā.