Kā uzsvēra žūrijas pārstāve tulkotāja Rūta Karma, ja pats bērnībā esat bijis lasītājs un jums ir bērni un mazbērni, "tas ir praktiski neiespējami, ka jūs nebūtu lasījis kādu no Mudītes Treimanes tulkojumiem". Mudīte Treimane tulko galvenokārt no zviedru, vēl arī no norvēģu un dāņu valodas. Vairāk nekā 40 darba gados – vairāk nekā 100 iztulkotu grāmatu, nerēķinot Latvijas teātros iestudētās skandināvu autoru lugas, daudzās publikācijas periodikā par skandināvu literatūru un pašas sarakstīto grāmatu Astridas Lindgrēnes darbi un nedarbi (2007). Tulkotājas jaunākais darbs ir Astridas Lindgrēnes par kara šausmām liecinošās grāmatas Kara dienasgrāmatas 1939–1945 tulkojums. "Piecdesmit gadi darbā Nacionālajā bibliotēkā. Gadu desmitiem vadījusi un turējusi kopā Rakstnieku savienības tulkotāju sekciju. Īsta Mudīte!" Mūža balvas ieguvēju raksturo Rūta Karma.
Gigantisks faktu materiāls
Ekspertu komisija lēmusi šogad piešķirt divas speciālbalvas – tulkotājam un publicistam Nikolā Ozano par latviešu literatūras tulkošanu un popularizēšanu frankofonajā kultūrtelpā, kā arī Vairai Vīķei-Freibergai par monogrāfiju The Logic of Poetry. Structure and Poetics of the Latvian Dainas, ko izdevusi izdevniecība Pētergailis.
"Vairas Vīķes-Freibergas grāmatas virsraksts ir mazliet mānīgs. Tas it kā vēsta par dažiem ļoti specifiskiem dainu pētniecības aspektiem, taču īstenībā The Logic of Poetry aptver krietni plašāku tēmu loku. Pirmā daļa ir mazliet konspektīvs, tomēr cittautu lasītājam ļoti nozīmīgs ieskats tautasdziesmu vākšanas vēsturē, sākot no pirmajiem rakstiskajiem pieminējumiem līdz dainu lomai mūslaiku kultūras kontekstos. Otrā daļa vēsta par dainu poētiku, ietverot vienu no folkloristikas "mūžīgajiem" (un neatbildētajiem, bet varbūt neatbildamajiem) jautājumiem – tautasdziesmas bija "formulu" žanrs, vai arī katra četrrinde uzskatāma par absolūti oriģinālu un unikālu tekstu? Savukārt trešā daļa man šķita visinteresantākā un svarīgākā. Autore iedziļinās un kaut kādā mērā mēģina restaurēt aizlaiku pagāniskās mitoloģijas pēdas, kas saglabājušās tautasdziesmās, diezgan strikti nošķirot naratīvo un lirisko mitoloģiju. Vārdu sakot, monogrāfija ir visaptveroša, un jo sevišķi no svara, ka viss šis gigantiskais pētniecības un faktu materiāls nonāk arī pie cittautu lasītāja," raksturo žūrijas eksperts, literatūrkritiķis un rakstnieks Guntis Berelis.
"Tulkotājs Nikolā Ozano jau daudzus gadus ir bijis viens no galvenajiem latviešu literatūras vēstnešiem frankofonajā pasaulē, ne vien meistarīgi tulkojot Jāņa Joņeva, Rūdolfa Blaumaņa un citu autoru darbus, bet arī regulāri pievēršot lasītāju un izdevēju uzmanību Latvijas literatūrai franču medijos un neformālās sarunās. Šo ilggadējo interesi nu ir vainagojusi arī latviski iznākusī grāmata Biblihigianse – vienlaikus detektīvstāsts par pirmās latviešu-franču vārdnīcas mīklaino vēsturi un mīlestības vēstule abām valodām, kultūrām, vēsturei," uzsver LALIGABA žūrijas eksperts, rakstnieks un tulkotājs Vilis Kasims.
Autori lasīs priekšā
Šā gada LALIGABA žūrijā darbojas literatūrzinātniece, filoloģijas doktore, Latvijas Universitātes profesore Ausma Cimdiņa, literatūras kritiķe un pētniece Anda Baklāne, rakstnieks un literatūras kritiķis Guntis Berelis, dramaturģe un rakstniece Rasa Bugavičute-Pēce, tulkotāja Rūta Karma, rakstnieks, tulkotājs, redaktors Vilis Kasims un dzejniece un publiciste Katrīna Rudzīte. "Žūrijas sastāvs ir daudzveidīgs un interesants – dažādas kompetences, dažādas dzīves un literārās pieredzes," – tā savus kolēģus raksturoja žūrijas priekšsēdētāja Ausma Cimdiņa, atklājot, ka šī gada Literatūras gada balvas žūrija strādāja un dzīvoja ar lozungu LALIGABA saviļņo. Šogad konkursa īpatnība ir tāda, ka liela konkurence izvērsusies tieši debitantu nominācijā, kamēr citus gadus bija grūtības atlasīt pat cienīgus nominantus. "Debijas kategorija šogad ir patiešām spilgta un ļoti spēcīga – gan autoru izmantoto literāro paņēmienu, gan aplūkoto tēmu ziņā, daudzveidīga, ar gana plašu emocionālo un intelektuālo mērogu," debitantu "īso sarakstu" kopumā raksturo Katrīna Rudzīte. "Dzeja ir literatūras karaliene, un nemaz nepūlieties man iestāstīt pretējo," secina Anda Baklāne, kamēr Guntis Berelis prozas finālistu darbos novērojis "vienmērīgu, stabilu līmeni un četrus ārkārtīgi dažādus rakstniekus". Tā teikt – "bez ģēnijiem un brīnumiem", atsaucoties uz kādu savu senāku rakstu. Viens no žūrijas nolūkiem, īpaši tradicionāli blīvajā bērnu grāmatu un tulkojumu kategorijā, sarežģītajā atlasē ir bijis iezīmēt iespējami lielu dažādību it visā.
LALIGABA apbalvošanas ceremonija notiks 26. aprīlī plkst. 16 Spīķeru koncertzālē. Savukārt pēc ceremonijas visi aicināti turpināt literāros svētkus: plkst. 19.00 kino Splendid Palace notiks 4. Starptautiskā dzejas festivāla Page Break koncerts, kurā piedalīsies visi festivāla dalībnieki, uzstājoties ar dzejas lasījumiem laikmetīgās džeza mūzikas pavadījumā.
Pirms laureātu apbalvošanas aprīlī notiks arī LALIGABA nominantu lasījumi Raiņa un Aspazijas mājā (Baznīcas iela 30, Rīga) – 10. aprīlī plkst. 18.30 ikviens laipni gaidīts apmeklēt dzejas lasījumus, savukārt 17. aprīlī plkst. 18.30 norisināsies prozas tekstu lasījumi.
Latvijas Literatūras gada balvu organizē LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts, Starptautiskā Rakstnieku un tulkotāju māja un Latvijas Rakstnieku savienība, atbalsta Latvijas Republikas Kultūras ministrija un Jelgavas tipogrāfija.
LALIGABA aktualitātēm iespējams sekot līdzi arī sociālajos medijos Facebook, Instagram un X.com. Ekspertu īsrecenzijas var lasīt Laligaba.lv.
LALIGABA nominantu saraksts
Labākais dzejas autordarbs latviešu valodā
- Andra Manfelde. Dilstošais medus mēness. Izdevējs Aminori
- Elvīra Bloma. Viņam patīk šie dzejoļi. Izdevējs žurnāla Punctum atbalsta biedrība
- Inese Zandere. Stikla burtnīca. Izdevējs Neputns
- Ivars Šteinbergs. Ābece. Izdevējs Valters Dakša
- Liepa Rūce. Zemākās virsotnes. Izdevējs Latvijas mediji
Labākais prozas autordarbs latviešu valodā
- Dace Rukšāne. Lu-Lū un Eņģelis. Izdevējs Zvaigzne ABC
- Gundega Šmite. Koncerts stāstos. Izdevējs Jāņa Rozes apgāds
- Jānis Lejiņš. Dieva dusmības bērni. Izdevējs Dienas grāmata
- Svens Kuzmins. Brīvībene. Izdevējs Orbīta
Labākais literatūras autordarbs bērniem latviešu valodā
- Krišjānis Zeļģis. Patīk! Izdevējs Liels un mazs
- Laura Vinogradova. Pauls spēlē. Izdevējs Zvaigzne ABC
- Linda Gabarajeva. Kosmoss ir virs bēniņiem. Izdevējs Liels un mazs
- Marts Pujāts. Kurlikt…tikjauk…šīī-fer. Izdevējs Valters Dakša
- Sanita Reinsone. Draugi un kaimiņi. Izdevējs Jāņa Rozes apgāds
Labākais ārvalstu daiļliteratūras tulkojums latviešu valodā
- Upes sniegs. Senās Ķīnas lirikas antoloģija, atdzejojums Ieva Lapiņa. Izdevējs Neputns
- Danute Kalinauskaite Baltie pret melnajiem, tulkojums Dace Meiere. Izdevējs Jāņa Rozes apgāds
- Fernandu Pesoa. Nemiera grāmata, tulkojums Dens Dimiņš. Izdevējs Valodu māja
- Gaļina Rimbu Tu – nākotne, atdzejojums Anna Auziņa, Evelīna Andžāne, Arvis Viguls. Izdevējs Neputns
- Žans Ženē Zagļa dienasgrāmata, tulkojums Nairi Balian. Izdevējs Aminori
Spilgtākā debija literatūrā latviešu valodā
- Ieva Viese. Laikam. Izdevējs Neputns
- Līva Marta Roze. Struktūra. Izdevējs žurnāla Punctum atbalsta biedrība
- Sintija Sudmale. Uz manas mēles. Izdevējs Valters Dakša
- Valts Kalniņš. Arnolda bailes un mīlestība. Izdevējs Dienas grāmata
- Zintis Sils. Apvārsnis. Izdevējs Dienas grāmata
Spilgtākais darbs literatūras pētniecībā
- Dace Bula. Literārās dabkultūras: Regīnas Ezeras zooproza ekokritiskā lasījumā. Izdevējs LU LFMI
- Gunārs Bībers. Astoņas lekcijas par drāmu, traģēdiju un komēdiju, Ibsenu un Brehtu. Izdevējs Neputns
- Janīna Kursīte. Kamolkoks. Izdevējs LU Akadēmiskais apgāds
- Skaidrīte Lasmane. Dabīgais intelekts jeb Literatūras filozofija. Izdevējs LU Akadēmiskais apgāds