gadā Armēnijas genocīda simtgadi," norāda festivāla rīkotāji."Mēs pierādījām, ka valsts institūcijas ir spēcīgākas par katru privātu iniciatīvu. Miers būdām, Arsenāls ir galā. Mēs esam stipri, bez neizprotamām filmām būsim arī vareni. Ekrānu - ciet!" Paziņojumā uzsvērts, ka pēdējos četros gados nav izdevies noslēgt trīspusēju sadarbības līgumu ar Rīgas domi un Kultūras ministriju."Pretēji Eiropas kultūrpolitikas virzībai, pretēji mūsu līdzdalībai kā biedriem Eiropas profesionālajās kino organizācijās, mums neklājas šobrīd lauzt savas iestrādes un konceptus īslaicīga labuma meklējumos. Mēs neesam vieni - mums ir kolēģi, draugi, citādi domājošie, beigu beigās - savs skatītāju pulks. Mēs varam piesaukt Žaņa Renuāra vārdus, kurus citējam avīzē ARS 25 gadi iepriekš: "Neviens vienatnē neies aplaupīt banku, tam vajadzīgi līdzdalībnieki", un kino ir kas kopējs ar noziegumu," raksta kinofestivāla Arsenāls pārstāvji.
Māris Gailis, Arsenāla rīcības komitejas priekšsēdētājs, sarunā ar Diena.lv norādīja, ka nekādus komentārus par kinofestivāla pārtraukšanu nesniegs, jo tā ir sarunājis ar Arsenāla dibinātāju Augustu Sukutu. "Arsenāls bija, un tagad tas beidzās," piebilda M. Gailis.
Arī Arsenāla dibinātājs Augusts Sukuts nesniedza nekādus komentārus par festivāla darbības pārtraukšanas iemesliem, atzīmējot, ka Arsenāls nekad nav komentējis savus lēmumus auditorijām. "Mēs medijiem sniedzām ziņu, un viss," norādīja A. Sukuts. Jautājot, vai festivālam tiešām ir pielikts punkts vai arī tā ir kāda nezināma akcija, Sukuts apstiprināja, ka festivāls patiešām pārtrauc savu ilggadējo darbību.
Kino kritiķe Daira Āboliņa Diena.lv atzina, ka, ja šī informācija ir patiešām patiesa un ja tā nav Arsenāla akcija, tad atvadījās labākajās festivāla tradīcijās. "Ja viņi tiešām situāciju ir atzinuši par bezcerīgu – kam es tomēr negribu ticēt -, tad viņi to izdarīja tā, kā būtu svinējuši savu atklāšanas ceremoniju –ar īstu feierverku. Es teiktu, ka Arsenāls rīkojās kā īsti Japānas samuraji, izdarot publisku harakiri, par ko festivāls ir jāciena," komentē D. Āboliņa.
Tomēr Arsenāla paziņojumā viņa saskata slēptu aizvainojumu: "Paziņojuma teksts ir pārāk pašironisks un sāpīgs." Viņa atzīst, ka Latvijā kinofestivālu, sevišķi Arsenāla situācija bija kritiska, tomēr, viņasprāt, bija jāatrod kāds finansiālais risinājums vismaz plašu diskusiju ceļā. Āboliņā atzīmē, ka festivālam bija iekšējas un konceptuālas grūtības, tomēr tādas bija lielākajai daļai festivālu, un viņa atsakās saprast, kāpēc kinofestivāls nevēlās rast kādu citu risinājumu. "Latvijā ir problēmas ar laba, kvalitatīva kino skatīšanos un piedāvāšanu. Arsenāls ne tikai mākslas cilvēkiem, bet arī visiem kino cienītājiem ir neatsverams pasākums. Tas ir milzīgs laikmets, kas ir ietekmējis gan manu, gan tagadējo paaudzi, - Arsenāls ir Padomju laikā dzimis brīnums," secina Āboliņa.
Rīgas Domes Sabiedrisko attiecību nodaļas projektu koordinatore Dzintra Āboliņa pauž neizpratni par Arsenāla uzraudzības padomes izplatīto paziņojumu, ka festivāls no šī gada marta ir slēgts, jo nav izdevies noslēgt trīspusēju sadarbības līgumu ar Rīgas domi un Kultūras ministriju. Rīgas pašvaldība arī šogad bija gatava atbalstīt starptautisko kino festivālu Arsenāls. Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments ir noslēdzis līgumu ar biedrību Starptautiskais kino centrs. Ņemot vērā šā festivāla nozīmi un tā īpašo vietu kinoskatītāju dzīvē, pašvaldība festivāla atbalstam kopumā ir piešķīrusi 18 000 latu lielu finansējumu, kas ir viens no lielākajiem, salīdzinot ar citiem gadiem, turklāt, līgumā paredzētais pirmais maksājums jau ir pārskaitīts festivāla organizatoriem, lai tie varētu uzsākt festivāla sagatavošanas darbus, skaidro Dzintra Āboliņa.
"Jāpiebilst, ka arī ar citiem festivālu rīkotājiem šādi līgumi netiek slēgti, jo festivālu mērķprogrammai katru gadu atvēlētais finansējums ir atkarīgs no pašvaldības finansiālajām iespējām, un tas tiek sadalīts konkursa kārtībā. Šogad festivālu mērķprogrammai Rīgas budžetā ir plānoti 333 913 latu. Ja Arsenāla uzraudzības padome ir paziņojusi, ka festivāls nenotiks, tad saņemtais finansējums tai ir jāpārskaita atpakaļ Rīgas domei," norāda Rīgas Domes Sabiedrisko attiecību nodaļas projektu koordinatore Dzintra Āboliņa.
Savukārt kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende ir atvērta sarunām un jau tuvākajā laikā sola nosūtīt aicinājumu Arsenāls organizatoriem tikties, lai pārrunātu turpmākos plānus. Kultūras ministrija arī plāno Starptautiskā Kino centra nodomu protokola jautājumu virzīt kopā ar citām Kultūras ministrijas budžeta nepieciešamībām.
"Kino festivāla Arsenāls iedibinātās tradīcijas ir atzinīgi vērtējamas un Arsenāla vārds vienmēr saistīsies ar mākslinieciski augstvērtīga starptautiskā kino vārdu. Kultūras ministrija vienmēr bijusi atvērta sarunām, kā arī sniegusi finansiālu atbalstu," skaidro kultūras ministres padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Iluta Bērziņa. Kultūras ministrijas atbalsts kinofestivālam Arsenāls 2011. gadā bijis 10 000 latu, 2010. gadā - 15 850 latu.