Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā 0 °C
Daļēji apmācies
Ceturtdiena, 21. novembris
Andis, Zeltīte

Valts Ernštreits: Lībieši nav eksotiska piedeva

Piektdien 4. novembrī notiks monogrāfijas Lībiešu rakstu valoda atvēršanas svētki.Daudzi neapzinās, ka latviešu valoda ir tā, kas nes lībiešu valodu tālāk. «Piemēram, uzsvars uz pirmās zilbes - tā ir tieša lībiešu valodas ietekme. Latvija ir pilna ar lībiešu elementiem!» Dienai stāsta diplomētais lībiešu valodas speciālists, dzejnieks un mākslinieks vienā personā Valts Ernštreits.

Viņa vairāku gadu garumā veiktie lībiešu valodas pētījumi vainagojās ar Tartu Universitātē aizstāvēto doktora disertāciju, kas nule ir pāraugusi monogrāfijā Lībiešu rakstu valoda - pirmajā lībiešu rakstu valodai veltītajā grāmatā, kas iznākusi latviešu valodā. Lībiešu valoda atšķirībā no lībiešu arheoloģijas vai etnogrāfijas līdz šim ir pētīta minimāli un galvenokārt savstarpējās attiecībās ar latviešu valodu. Monogrāfijas izdevēji ir Latviešu valodas aģentūra un biedrība Līvo Kultūr sidām. Tās atvēršanas svētki notiks piektdien, 4. novembrī, plkst. 18 Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Torņa zālē starptautiskā lībiešu valodas un kultūras gada pasākumā.Trīs lībiešu vaļiStudējot Tartu, V. Ernštreitam radās ideja izpētīt lībiešu rakstu valodas attīstību kopumā, sākot ar pašu pirmo izdevumu, kas iznācis lībiski, - 150 gadu vecu Pēterburgā izdotu lībiešu valodas gramatiku un vārdnīcu - līdz jaunākajiem izdevumiem šodien. «Šajā ziņā lībiešu rakstu valoda ir ļoti pateicīga, jo izdevumu ir salīdzinoši maz, taču tie pārklāj ļoti ilgu laika posmu un ir ļoti atšķirīgi,» viņš stāsta. Autors monogrāfiju rakstījis tā, lai darbs būtu vienlīdz interesants plašam lasītāju lokam, ne tikai valodniekiem. Monogrāfijā atsevišķi ir skatāma katra izpētītā avota tapšanas vēsture, kas pastāstīs daudz ko par lībiešiem kopumā, kā arī atklātās valodnieciskās nianses. Grāmata vēlreiz atgādinās, cik liela loma globālos procesos ir atsevišķu personību idejām, uzskatiem un patstāvībai. Ar lībiešu rakstu valodu strādājuši daudzi, visi lielākoties bijuši literāti, bet, lūgts nosaukt spilgtākos, V. Ernštreits min trīs. Jānis Princis seniors (1796-1868) bija viens no Mateja evaņģēlija tulkotājiem lībiešu valodā, otrais pēc Neredzīgā Indriķa, kuram iznāca dzejas krājums latviski. Cita spilgta personība neapšaubāmi ir Kārlis Stalte (1870-1947) - pirmais Lībiešu savienības vadītājs (1923), lībiešu valodas ābeces autors. Savulaik K. Stalts izdeva dzejoļu krājumu, bija laikraksta Līvli redaktors. «Viņš nebija mācīts filologs, un, no zinātnieku pozīcijām raugoties, visas viņa domas bija ļoti aizdomīgas, bet tajā pašā laikā ir lietas, ko viņš spēja izsist cauri tieši ar savu pārliecību, viņš padarīja lībiešu rakstu valodu tādu, kādu mēs to zinām šobrīd,» stāsta V. Ernštreits. Labi pazīstamais lībiešu kultūras darbinieks Pēteris Dambergs (1909-1987) aktīvi darbojās pērnā gadsimta 20., 30. gados un bija tas, kurš kopa lībiešu kultūru arī pēckara periodā.Trīs lībiešu māsīcasMonogrāfiju V. Erenštreits ir veltījis trim Vaides ciema lībietēm, kas bija viņa atbalstītājas, sarunbiedres, skolotājas un ceļvedes gaistošajā lībiešu pasaulē. Otrpus Atlantijas okeānam dzīvojošajai Grizeldai Kristiņai pašlaik ir 101 gads, bet viņas māsīcas Elza Mansūrova un Paulīne Kļaviņa jau aizgājušas mūžībā. «Viņas man personificē visu lībiešu pasauli, kura faktiski pazūd arvien tālāk,» stāsta V. Ernštreits. «Lībiešu valodu viņas ikdienā nelietoja, taču bija to saglabājušas tādu, it kā tikai vakar būtu iznākušas no dzimtā ciema. Ne aizķērās, ne vajadzēja vārdus meklēt.» V. Ernštreits cer, ka šī nebūs pēdējā lībiešu valodai veltītā monogrāfija latviešu valodā. Pēdējos 200 gadus lībiešu valodā runā tikai Latvijas teritorijā, bet galvenie lībiešu pētījumu centri atrodas ārpus Latvijas. «Protams, lībiešu valoda Latvijas Universitātē būtu jāmāca ne tikai pamatzināšanu līmenī,» teic filoloģijas doktors. «Daudzu priekšstatos lībiešu kultūra ir eksotiska piedeva, taču, ja paskatās latviešu vēstures veidošanos, lībieši ir nozīmīga tās sastāvdaļa.»Lībiešu gada ražaŠis gads ir pasludināts par Starptautisko lībiešu valodas un kultūras gadu. Rīt Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā notiks starptautiska konference, kas veltīta Igaunijā izdotajam rakstu krājumam Lībieši: valoda, vēsture un kultūra (Liivlased: keel, ajalugu ja kultuur). Tā autoru lokā ir Igaunijas, Latvijas un Somijas zinātnieki. 8. decembrī notiks lībiešu dzejas krājuma Kā iznirst lībieši atvēršanas svētki. Krājumā līdzās četru lībiešu dzejnieku darbiem publicēti pazīstamu latviešu, igauņu un somu dzejnieku dzejoļi par lībiešiem. Decembrī klajā nāks buklets Lībieši 44 atbildēs, kā arī K. Staltes 1936. gadā sastādītā lībiešu ābece ar mūsdienu bērnu zīmējumiem. Lībiešu kultūrai veltīti pasākumi notiks arī Igaunijā, Somijā un Francijā.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja